Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 3

Nr. 3

Lasi internetā

Gatavojas Skolotāju kongresam

IK informācija

Latvijas Skolotāju kongresa dome 11. februārī vienbalsīgi apstiprināja kongresa plenārsēdes darba kārtību, par galvenajiem referentiem uzaicinot LZA akadēmiķi Dr. hist. h. c. Jāni Stradiņu, LR Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu un Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētāju Dr. paed. Edgaru Kramiņu.

Latvijas Skolotāju kongresa dome pagājušajā nedēļā pulcējās uz savu kārtējo sēdi, lai izlemtu jautājumus, kas saistīti ar 29. aprīlī sasauktā Latvijas Skolotāju kongresa plenārsesijas norisi, diskusiju grupu darbu, kā arī personālijām kongresa redkolēģijas, rīcības komisijas, sekretariāta un mandātu komisijas sastāvam.

Kā atzina domnieki, tad plaisa starp valsts varu un sabiedrību pēdējā mēneša laikā nebūt nav mazinājusies, bet gan vēl jo spilgtāk atklājusi politiķu vēlmi turpināt imitēt savu darbību sabiedrības labā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija vai ik dienas turpina nākt klajā ar dažādiem haotiskiem, nepārdomātiem un no reālās dzīves atrautiem uzstādījumiem, mēģinot pārbaudīt sabiedrības vērtīgākās daļas – skolotāju – pacietību. Tāpēc Latvijas Skolotāju kongresa dome cer, ka Latvijas pedagogi būs aktīvāki nekā jebkad agrāk un apzināsies, ka, tikai kopā nākot, ir viņu spēks un vienīgā iespēja, kā cīnīties pret šobrīd valdošās varas neprofesionalitāti, patvaļu un visatļautību.

Kā uzsvēra kongresa valdes priekšsēdētājs Dr. paed. Edgars Kramiņš, viņš cer, ka skolu atsaucība būs liela un kongress būs labi apmeklēts, jo pienācis laiks, kad skolotājiem ir jānāk vienuviet, lai vienotos un rastu risinājumus samilzušajām problēmām izglītībā. Beidzot arī politiķu iebiedētajiem, nomāktajiem un inertajiem skolotājiem jāizsaka savs viedoklis. Kongress ir tikai sākums Latvijas pedagogu iespējai iestāties par savām tiesībām pašiem uzņemties izglītības kvalitātes pēctecīgu pilnveidi, lai ieviestu sabiedrībā jaunu domāšanas kultūru un personību attīstošās jaunrades formas.

Jaunieši ir TAGADNE

Vita Pļaviņa

Dzīvojam laikā, kad daudz tiek runāts par jauniešiem kā Latvijas nākotnes veidotājiem. Taču svarīgi apzināties, ka vispirms jaunā paaudze ir tagadne. Tieši tagad ir iespējas darboties dzimtenē, nevis ārpus tās. Jau tagad Latvijā ir jaunieši, kas zina piecas valodas, jaunieši, kas varētu būt gudri un spējīgi ministri. Tāpēc 13. un 14. februārī „Jaunās inteliģences ideju forumā 2009” bija iespēja satikties 100 jauniem jauniešiem, lai iepazīstinātu ar savām idejām par valstī maināmo situāciju kultūrā, lauksaimniecībā, ekonomikā, pilsoniskajā sabiedrībā, vides ilgtspējā un daudzās citās jomās. Forums ir noticis, un šobrīd var spriest, ka katrs no tā dalībniekiem apzinās „Latvijas brīnumskaisto būtību”, kā teicis Imants Ziedonis, un to, ka tai jāpalīdz parādīties.

Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) prezidente Eva Ikstena, atklājot pirmo foruma dienu un raksturojot pašreizējo situāciju Latvijā jauniešu skatījumā, salīdzināja to ar fragmentu no Laimas Žurginas filmas „Imants Ziedonis. Portrets locījumos”, kas tika uzņemta pirms 30 gadiem. „Lai arī tajā laikā nepastāvēja tādi jēdzieni kā Latvija – Eiropas Savienības dalībvalsts, ERASMUS apmaiņas programma, „bar camp” jaunatnes politikas koncepcijas, „zeme, kas dzied”, VVF, Pans Kleksis, gaisā tāpat kā šodien virmoja vēlme pēc brīvības, godīguma, labklājības, labākas pasaules un daiļākas valsts.” E. Ikstena uzsver, ka paralēlisms starp filmas un mūsdienu jauniešiem, iespējams, ir arī kas dižāks, piemēram, kopīgas vērtības. Viņa aicināja apvienoties tos jauniešus, kas, tāpat kā „Prāta Vētras” dziesmas vārdos, ir „puse no tiem, kas tic brīnumam”, un radīt idejas, kuras palīdzētu mainīt situāciju valstī.

Foruma „Idejas un iespējas 2009” norisi atbalstīja Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā Georgs Andrejevs un savā uzrunā, kuru deklamēja Latvijas Studentu apvienības prezidents Igors Grigorjevs, aicināja forumā sanākušos jauniešus uzņemties atbildīgu līdzdalību sabiedrības procesos un ieņemt citu virzienu politikas veidošanā. Tāpat viņš aicināja labot politisko pēctecību un apspriest tēmu, kā jauniešus ieinteresēt par politiku. Visbeidzot G. Andrejevs uzrunā vedināja jauniešus domāt plašāk, lai Latvija atrastu savu vietu Eiropas Savienībā, aicināja smelties spēku padarītajā un iet uz priekšu.

 

Arodskolu direktori mudina specifiskāk vērtēt skolu darbību

LETA informācija

Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padome, atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam, izvirzījusi papildus kritērijus, pēc kuriem tiks lemts par arodskolu likvidāciju vai saglabāšanu, aģentūrai LETA pastāstīja padomes priekšsēdētāja Silva Ozoliņa.

IZM plāno arodskolu darbību vērtēt pēc skolēnu skaita, skolas ietilpības, programmu veidu atbilstības darba tirgum, izdevumiem uz vienu izglītojamo, kā arī pēc tā, vai un cik veiksmīgi skola apgūst Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus. Ministrija papildus atbalstīs skolas, kas atrodas plānošanas reģionu nacionālās un reģionālās attīstības centros vai māca izglītojamos ar īpašām vajadzībām.

Savā iesniegumā ministrijai Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padome aicinājusi skolas nevērtēt pēc izmaksām uz vienu izglītojamo, bet gan pēc materiālās bāzes nodrošināšanas iespējām izglītības programmām. Tāpat direktori prasa atbalstīt ne tikai skolas, kas piesaista ERAF līdzekļus, bet arī ņemt vērā ar Eiropas Sociālā fonda, „Leonardo da Vinci” un „Comenius” programmu palīdzību piesaistītos līdzekļus.

IZM aicināta arī nesamazināt vērtējumus, ja skolā nav tādu izglītības programmu, kurās varētu mācīt izglītojamos ar īpašām vajadzībām, skolai piedāvājot apgūt tikai metinātāja, mežstrādnieka, mežsaimniecības tehniķa un citas līdzīgas profesijas.

Direktori arī ierosinājuši skolu vērtēšanā ņemt vērā tās vēsturiskās tradīcijas un to, vai skola īsteno nacionālās izglītības programmas, tās dalību pašdarbībā, profesionālajos konkursos un sporta pasākumos. Kā uzskata arodskolu vadītāji, ir arī jāņem vērā reģionā dzīvojošo bērnu vecuma struktūra, kā arī uzņemto un absolventu skaits.

Kas strādās bērnudārzos – pedagogi, aprūpētāji vai tehniskais personāls?

Inga Varslavova

Atņemt pedagoga statusu pirmsskolas izglītības iestāžu audzinātājiem, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, – šādu priekšlikumu pagājušās nedēļas sākumā Latvijas Pašvaldību savienība izteica Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Samazinātā budžeta apstākļos pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšana jāveic pašvaldībām. Parlamenta apakškomisijas sēdē kopā ar atbildīgajām iestādēm tika skaidrots, kā pašvaldības šobrīd tiek galā ar bērnudārzu darbības nodrošināšanu, kā arī tika meklēti iespējamie problēmu risinājumi.

Lai gan pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku algas tiek maksātas no pašvaldību budžeta, valsts līdz šim piešķīra piemaksas, lai izlīdzinātu skolotāju un bērnudārzu pedagogu algas. Tiekot samazinātam 2009. gada izglītības nozares budžetam par 93 miljoniem latu, arī bērnudārzu audzinātājiem atalgojuma palielinājums šogad vairs netiek plānots, jo budžetā vairs nav paredzēta 23 miljonu latu valsts dotācija. Parlamenta Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja padomniece Olga Kotāne norādīja – ja valdība nepiešķirs nepieciešamos līdzekļus, pašvaldības varētu pašas meklēt citus veidus, kā samazināt savus izdevumus. Kā viens no variantiem varētu būt iespēja noņemt pedagoga statusu bērnudārzu audzinātājiem, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam. Kā atzīmēja LPS pārstāve, tas varētu palīdzēt risināt pašvaldību problēmas, jo tās būtu tiesīgas individuāli noteikt, kādas algas maksāt šiem audzinātājiem.

Nākamnedēļ notiks izstāde „Skola 2009”

Aiga Viduleja

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 26. februāra līdz 1. martam notiks starptautiskā izglītības izstāde „Skola 2009”, kā arī starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde „Latvijas Grāmatu izstāde 2009”.

Izstāde „Skola”, kas ir gada nozīmīgākais izglītības pasākums, vienuviet ļauj iegūt visaptverošu informāciju par mācību iespējām un palīdz izvēlēties piemērotāko izglītības veidu.

Izstādes „Skola 2009” projekta vadītājs Valts Jirgensons minēja, ka piecpadsmit gadu laikā izstādes „Skola” izaugsme ir ļoti liela. Izstādes dalībnieku un apmeklētāju skaits kopš pirmās izstādes palielinājies četras reizes, un izstāde kļuvusi par starptautiski nozīmīgu un pazīstamu izglītības nozares pasākumu.

„Šodien Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk novērtē izglītības lomu un nozīmi gan personības attīstībā, gan visas valsts izaugsmē, tāpēc mūsu uzdevums ir palīdzēt izglītības iestādēm, zinātkārajiem skolēniem un studentiem, uzņēmējiem un valsts izglītības politikas veidotājiem rast īsto ceļu vienam pie otra, kas vainagotos ar uz zināšanām balstītas mūsdienīgas valsts vīzijas realizēšanos,” apgalvoja V. Jirgensons.

Izstādē četrās dienās apmeklētāji varēs iegūt informāciju par valsts un privātajām augstskolām, vidusskolām, koledžām, arodskolām, kā arī mācību centriem, valodu kursiem, tālmācību, e-studijām. Izstādē varēs uzzināt vairāk par interešu izglītību un iepazīties ar svešvalodu un dažādu mācību kursu piedāvājumu.

 

 

Apbalvo starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu laureātus

Aiga Viduleja

Pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Ministru prezidents Ivars Godmanis sveica Ministru kabineta balvas ieguvējus – starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu laureātus un viņu skolotājus.

Katrs jaunietis saņēma Goda diplomu, īpaši šim nolūkam izgatavotu nozīmīti un naudas balvu – Ls 500, 700, 1000, 1200 vai 1500 – atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem. Savukārt 26 skolotājiem pasniegs Goda diplomu un naudas balvu – Ls 166, 250 vai 500 – atkarībā no audzēkņa iegūtās vietas. Kopumā šim mērķim no Izglītības un zinātnes ministrijas 2008. gada budžeta tika piešķirti Ls 17 994.

Šie 14 jaunieši, no kuriem daļa jau mācās augstskolās, pagājušajā mācību gadā sasnieguši izcilus rezultātus visaugstākā līmeņa starptautiskajās olimpiādēs, izcīnot Latvijai vienu 1. vietu, divas 2. vietas, piecas 3. vietas un 7 Atzinības rakstus:

I vieta – Romānam Čaplinskim, Rīgas 92. vidusskolas skolniekam, starptautiskajā ķīmijas olimpiādē;

II vieta – Artūram Bačkuram, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1. kursa studentam, bijušajam Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniekam, starptautiskajā matemātikas olimpiādē; Pāvelam Cupikovam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1. kursa studentam, bijušajam Rīgas ģimnāzijas „Maksima” skolniekam, starptautiskajā informātikas olimpiādē;

Doktorantūrā mācās, bet grādu iegūst tikai nedaudzi

Daiga Kļanska

LETA, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Latvijas augstskolās tikai pāris doktorantūras klātienes nodaļā studējošie pēc triju gadu studijām iegūst doktora grādu. Pēdējos gados Eiropas Savienības finansējuma dēļ ir krietni palielinājies doktora grādu ieguvušo personu skaits. Jauni doktori papildina ne tikai augstskolu mācībspēkus, bet arī sniedz lielu devumu valsts tautsaimniecības attīstībā, piedāvājot jaunus tehnoloģiju risinājumus dažādās tautsaimniecības nozarēs.  

Doktorantu studiju programmas būtu jāīsteno četros gados

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta darbinieku apkopotā informācija par doktora grādu ieguvušo personu skaita dinamiku Latvijā rāda, ka pēdējos piecos gados doktorantu skaits Latvijā ir nepietiekams un it sevišķi tas ir attiecināms uz doktora grādu ieguvušo skaitu. Piemēram, Zviedrijā no 18 000 doktorantūras studentiem doktora grādu iegūst 3100 cilvēku, Igaunijā no 1251 studenta doktora grādu iegūst 135, bet Latvijā pērn no 2025 studentiem doktora grādu ieguva 139 cilvēki. Šie dati rāda, ka doktora studiju rezultativitāte Latvijā ir ļoti zema. Dažās augstskolās, kurās ir vairāki desmiti doktorantūras studentu, gadiem ilgi nav sagatavots neviens zinātņu doktors. Tomēr statistikas datu apkopotāji uzsver, ka pēdējos piecos gados ir izteikts sagatavoto doktoru skaita pieaugums. 2001. gadā doktora grādu ieguva vien 37 cilvēki, valstī, bet 2007. gadā doktora grādu ieguva jau 146 cilvēki. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Doktorantu studiju daļas vadītājs Dr. sc. ing. Jānis Valeinis stāsta, ka pēc triju gadu studijām doktorantūrā promocijas darbu aizstāv tikai kādi trīs doktoranti no 400 doktorantiem, kas ir ļoti slikts rādītājs.

Iedvesmojošas stundas ar abpusēju ieguvumu

 IK informācija

Beigusies „Iespējamās misijas” nedēļa, kuras laikā 42 dažādu jomu līderi devās uz kādu skolu Latvijā, lai uz vienu mācību stundu kļūtu par skolotājiem, kopumā aptverot vairāk nekā 1000 skolēnu. „Iespējamās misijas” nedēļas dēļ pievērsta pozitīva uzmanība skolām un kvalitatīvas izglītības nozīmei katra cilvēka dzīvē un valsts attīstībā.

Vairāk nekā tūkstotis bērnu visā Latvijā – Talsos, Valdemārpilī, Saldū, Jelgavā, Ozolniekos, Tetelē, Kalnciemā, Rīgā, Babītē, Olainē, Valmierā, Limbažos, Līvānos, Sventē, Jēkabpilī, Ķegumā, Lizumā, Smiltenē, Cēsīs, Siguldā un Skrīveros – pagājušajā nedēļā piedzīvoja ko neparastu – īpašu izzinošu mācību stundu, sarunas un diskusijas par jautājumiem, uz kuriem jaunieši meklē atbildes. „Iespējamās misijas” nedēļā piedalījās 42 sabiedrībā pazīstami cilvēki – uzņēmēji, finansisti, mūziķi, aktieris, juristi, sportisti, augstskolu mācībspēki un citi. Stundas notika 3. un 7.–12. klasē gan latviešu, gan mazākumtautību skolās.

Šogad akcijā piedalījās liels skaits uzņēmēju, tostarp arī „Iespējamās misijas” dibinātāji un atbalstītāji. Skolotāja lomā iejutās „Iespējamās misijas” dibinātāju pārstāvji – „Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis, kurš atbalsta programmu arī kā individuālais ziedotājs, un „Swedbank” valdes loceklis Toms Siliņš. Tāpat akcijā piedalījās citu „Iespējamās misijas” atbalstītāju vadītāji – „GlaxoSmithKline” vadītājs Dins Šmits, „SAF Tehnika” vadītājs Normunds Bergs un „Liepa, Skopiņa / BORENIUS” partneris Lauris Liepa, kā arī astoņu programmas stratēģisko partneru pārstāvji.

No aizraujošas lekcijas par baktērijām līdz juridiska līguma sastādīšanai

Nedēļas laikā notika dažādas stundas, tostarp aizraujošas lekcijas par baktērijām, kora mēģinājums, Latvijas izlases cienīgs basketbola treniņš, juridiska līguma sastādīšana, diskusija par Piņķu labiekārtošanas projektiem, banku likviditātes problēmu apspriešana, bet pats galvenais bija abpusēji iedvesmojošas tikšanās. „Domāju, ka esmu ne mazāks ieguvējs par jauniešiem,” tā par savu piedalīšanos akcijā sacīja antropologs Roberts Ķīlis. Valdis Zatlers, Ingrīda Blūma, Juris Gulbis, Toms Siliņš, Vitālijs Gavrilovs, Ojārs Kalniņš, Ģirts Rungainis, Raimonds Bergmanis, Linda Leen, Ints Teterovskis, Nellija Ločmele, Ilmārs Rimšēvics, Ēriks Stendzenieks, Aigars Apinis, Andris Keišs un citi akcijas dalībnieki uzsver, ka tikšanās ar jauniešiem viņus iedvesmojusi, uzlādējusi un labā nozīmē pārsteigusi. „Jaunieši gaišām sejām”, „atvērti”, „aktīvi”, „normāli cilvēki”, „domājoši”, „radoši” – ar tādiem pozitīviem epitetiem savus skolēnus raksturo šīs nedēļas skolotāji.

 

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Varam tad, ja gribam; ne tad, ja kāds liek vai grib mūsu vietā.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.