Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 2

Nr. 2

Elektroniskā PDF versija

Abonēt

Lasi internetā

Pašvaldību budžetu cipariem nav garantijas

Vita Pļaviņa

17. februārī, iespējams, taps zināms, kādas izmaiņas skars Rīgas pašvaldības iestādes un to bērnu vecākus, kuru atvases ir bērnudārza vecumā, taču vietu trūkuma dēļ nevar to apmeklēt. Ir izskanējušas varbūtības, ka šie vecāki varētu nesaņemt ierasto 50 latu lielo pašvaldības doto pabalstu. Iespējams, izmaiņas skars arī to vecāku makus, kuru bērni tomēr ir sagaidījuši kārtu apmeklēt bērnudārzu. Sabiedrība ir uztraukta – ja pašvaldība nespēs pilnā apmērā nodrošināt bērnudārzu, vecākiem nāksies piemaksāt. Valsts taupības režīma dēļ samazinājusi arī savu daļu no bērnudārza audzinātāju atalgojuma samaksāšanas. Tādējādi pašvaldībām pašām jārod iespēja valsts daļu apmaksāt, citādi arī skolotāju atalgojums samazināsies.

Rīgas Domes (RD) budžets 2009. gadam samazināts par 22 miljoniem latu. Ir izstrādāts jauns budžeta izmantošanas plāns, un pašlaik notiek balsojumi par tā apstiprināšanu. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas RD paredz, jautājām RD sabiedrisko attiecību vecākajai speciālistei Sarmītei Baltmanei. „Pēc labvēlīgākajām prognozēm, Rīgas Dome pēdējo reizi 2009. gada budžetu izskatīs 17. februārī, jo 11. februārī to vērtēja Finanšu komiteja, 12. februārī – prezidijs, un tikai pēc tam varēsim runāt par konkrētiem lēmumiem un pozīcijām, kur nauda tiks saglabāta. Taču uz šo dienu tiek pieļauta iespēja nodrošināt visu gadu 50 latu lielu pabalsta izmaksu vecākiem, kuriem Rīgas pašvaldība nespēj nodrošināt vietas Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs. Šobrīd pirmsskolas pedagogu algas paliek iepriekšējā līmenī un budžeta komisija ir izdalījusi līdzekļus bērnudārziem komunālo pakalpojumu segšanai, tāpēc runas par iespējamo vecāku līdzfinansējumu atkrīt.”

Profesionālās izglītības iestādēm jālemj savs liktenis

Daiga Kļanska

LETA, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Šonedēļ profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padomei ir jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) savi priekšlikumi par tiem kritērijiem, pēc kuriem tiks izvērtēts 81   profesionālās skolas liktenis. Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padomes vadītāja Silva Ozoliņa aicina valdību nopietni domāt, kādā veidā Latvijā nākotnē būs iespējams attīstīt valsts ekonomiku, ja valstī nebūs profesionālu strādnieku ražošanas nozarēs. Pašreizējā neziņa un haoss nerada pārliecību, ka valstī tiek domāts par nākotni.    

IZM līdz martam gatavo ziņojumu par audzēkņu uzņemšanu profesionālās izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā

IZM Komunikācijas nodaļas pārvaldes vecākā referente Inta Stīpniece informē, ka pagājušajā nedēļā IZM pārstāvji tikās ar Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padomi, kā arī piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Profesionālās izglītības iestāžu sekcijas paplašinātajā sanāksmē, lai runātu par profesionālās izglītības iestāžu darbības finansiālo nodrošinājumu un izglītības iestāžu nākotni.

Sarunu galvenā tēma bija jautājums par profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Līdz šā gada 1. martam IZM jāiesniedz izskatīšanai valdībā ziņojums par audzēkņu uzņemšanu profesionālās izglītības iestādēs 2009./2010. mācību gadā.

Mūžizglītības īstenošana – valsts attīstības nepieciešamība

Andra Mangale

Latvijā arvien biežāk gan akadēmiskajās aprindās, gan arī plašākā sabiedrībā tiek spriests par mūžizglītību un tās nozīmi gan ikviena cilvēka profesionālajā izaugsmē, gan arī valsts attīstības veicināšanā. Taču ir arī vērojams, ka ne vienmēr mūžizglītības jēdziens tiek izprasts viennozīmīgi, nereti tas tiek uztverts pārāk šauri un pat primitīvi. Savu viedokli par mūžizglītības definīciju, mūžizglītības īstenošanu un attīstības iespējām laikraksts „Izglītība un Kultūra” lūdza izteikt Banku augstskolas rektori, profesori, Nacionālā attīstības plāna darba grupas „Izglītots un radošs cilvēks” vadītāju Tatjanu Volkovu.

T. Volkova: „Izpratne par mūžizglītību laika gaitā mainās, taču ir svarīgi apzināties, ka mūžizglītība neattiecas tikai uz pieaugušo izglītību, kā tas ticis saprasts bieži vien līdz šim. Mūžizglītība ir jāuzlūko kā nemitīgs mācīšanās process no cilvēka dzimšanas līdz pat viņa mūža nogalei – tā attiecas gan uz formālo, gan uz neformālo izglītību.

Mūžizglītības pamatbūtība (jēga) ir nodrošināt iedzīvotājiem augstākās kvalifikācijas iegūšanas iespējas – jaunu zināšanu, prasmju un kompetenču apgūšanu visa mūža garumā. Turklāt svarīgi ne tikai tās iegūt, bet būtiski tās arī izmantot, lai veicinātu sabiedrības attīstību jau augstākā, kvalitatīvākā līmenī.

Šajā sakarā Eiropa kopš 2004. gada ir paveikusi lielu darbu, lai izveidotu mūžizglītības kvalifikācijas ietvarstruktūru astoņos līmeņos, lai iegūtās kvalifikācijas būtu pārredzamākas. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI), kas oficiāli tika pieņemta 2008. gada februārī, ir Eiropas atsauces sistēma, kura sasaista valstu kvalifikācijas sistēmas un darbojas kā instruments dažādās Eiropas valstīs un sistēmās iegūtu kvalifikāciju salīdzināšanai un skaidrošanai. Tai ir divi galvenie uzdevumi – veicināt iedzīvotāju starpvalstu mobilitāti un sekmēt to mūžizglītību.

Vai studenti pametīs dienesta viesnīcas?

Inga Varslavova

Tiekot samazinātam finansējumam valsts augstskolām, izmaiņas skar arī studentu dienesta viesnīcu budžetus, kas studentiem draud ar īres cenu pieaugumu. Ja līdz šim lielu daļu kopmītņu komunālās maksas sedza piešķirtās dotācijas, tad šobrīd izskatās, ka izdevumi gulsies uz studentu pleciem. Latvijas Studentu apvienība jau pārrunājusi šo situāciju ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, taču konkrētu situācijas risinājumu nevienam pagaidām nav.

Augstskolu izstrādātie dienesta viesnīcu nolikumi parasti paredz, ka vietas tiek piešķirtas studentiem, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ne tuvāk kā 70 kilometru attālumā no Rīgas. Ja viesnīcā pēc studiju gada sākuma paliek brīvas vietas, uz tām var pretendēt arī citu augstskolu studenti. Aptaujātie studenti atzīst, ka kopmītnes kā dzīvesvietu izvēlas vairāku iemeslu dēļ, taču līdztekus vēlmei izbaudīt „īsto studenta dzīvi” galvenais tomēr ir finansiālais aspekts. Tāpēc kopmītņu īres maksas kāpums varētu iecirst lielu robu daudzu studentu budžetā.

Augstskolām nav citas izejas kā cenu paaugstināšana

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts stāsta, ka tiek skatīts arī dienesta viesnīcu maksas jautājums. „Ar laiku RTU plāno nodot dienesta viesnīcu apsaimniekošanu privātā sektora rokās, taču pagaidām, kamēr universitāte pati tās apsaimnieko, tiek plānots, ka maksa par dienesta viesnīcām paliks nemainīga,” skaidro I. Knēts, piebilstot, ka šobrīd situācija gan nav skaidra. Tas finansējums, ko RTU kopmītņu atbalstam piešķir valsts, ir nepietiekams. Tiek apspriesti dažādi veidi, kā nopelnīt naudu, lai arī turpmāk varētu dotēt kopmītnes.

LIZDA Profesionālās izglītības iestāžu sekcijas sanāksme

 2009. gada 4. februārī notika LIZDA Profesionālās izglītības iestāžu sekcijas sanāksme, kurā piedalījās 40 dalībnieku. Sanāksmes mērķis – apspriest aktuālos profesionālās izglītības jautājumus.

Uz sanāksmi tika uzaicināti Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, lai pastāstītu par ministrijas paveikto situācijas risinājumā. Pirms sanāksmes profesionālās izglītības iestāžu arodorganizācijas bija sagatavojušas jautājumus ministrijai, kas pirms sanāksmes tika nosūtīti Valsts sekretāra vietniecei nozares politikas jautājumos. (Pielikumā – arodorganizāciju jautājumi.)

Sanāksmes laikā vairākkārt tika akcentēts, ka steidzami nepieciešams risināt profesionālās izglītības pedagogu atalgojuma jautājumus un IZM ir izdevies daļu finansējuma atgūt (kopējā summa – 1,5 miljoni latu). Paredzēts, ka sarunas ar valdību par profesionālās izglītības finansējumu turpināsies.

Tika lūgts risināt jautājumu par soda procentu neaprēķināšanu tiem izglītībā strādājošajiem, kam algas tiek maksātas samazinātā apjomā un kam algas ir aizkavētas. Tika akcentēta problēma par komunālo maksājumu un nodokļu parādiem, kuri gulstas uz mācību iestāžu pleciem, bet ko samaksāt nav iespējams samazinātā finansējuma dēļ.

Svarīgs ir jautājums par profesionālās izglītības iestāžu pašu ieņēmumu izmantošanas iespējām. Tika saņemts solījums šo jautājumu risināt.

Komfortam

Luīze Ratniece

Ko par dzīvi un to, kā ir būt ratiņkrēslā, mums var iemācīt plastilīna garnele? Visu, ja vien tā ir animācijas studijas „Aardman Animations” profesionāļu veidojums un Apvienotās Karalistes nevalstiskās organizācijas „Leonard Cheshire Foundation” projekta „Creature Discomforts” („Radījumu neērtības”) varone.

„Leonard Cheshire Disability” ir organizācija ar vairāk nekā 52 gadus ilgu vēsturi, palīdzot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Dibināta 1948. gadā kā rezidence cietušiem karavīriem, tā ir izveidojusies par nozīmīgu organizāciju, kas strādā 56 valstīs un nodarbojas ne tikai ar aprūpi un tiešu palīdzību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet daudz iegulda arī sabiedriskās domas veidošanā un izmaiņu stimulēšanai tajā, kā cilvēki uztver īpašās vajadzības, uzsverot savu fokusu uz katra cilvēka tiesībām, arī tad, ja viņam ir jādzīvo ar kādiem fiziskiem vai garīgiem ierobežojumiem.

„Aardman Animations” ir pasaulē pazīstamākie animatori, kas savas filmiņas veido „kā senos laikos” – ar rokām, tāpat arī katram tēla izrunātam burtam piemērojot citu „muti”. Visnozīmīgākā kompānijas saņemtā balva ir ASV Kinoakadēmijas balva „Oskars” par 1989. gadā tapušo īsfilmu „Creature Comforts” („Radījumu ērtības”), kas veidota kā zooloģiskā dārza iemītnieku intervijas, stāstot par dzīvi  „aiz restēm”, un tieši no šīs filmas ir attīstīts seriāls „Creature Comforts” (2003), kurā animētas radībiņas spriež par dzīvi un dažādiem tās aspektiem, gan arī „Leonard Cheshire Foundations” reklāmas, kaut arī studijas „kontā” ir arī pilnmetrāžas animācijas filma „Vistu Dumpis” („Chicken Run”, 2000) un filmas par Volesu un Gromitu. „Aardman Animations” „firmas zīmes” ir viegla ironija, un katrs studijas darbinieku veikums ir komentārs par to, kas notiek sabiedrībā, tās spoguļattēls.

Zinātnieks Jānis Polis saņem WIPO medaļu

IK informācija

2008. gada 15. decembrī Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācija (World

Intelectual Property Organization, WIPO) piešķīra WIPO inovatīvo uzņēmumu

balvu (WIPO Award for Innovative Enterprises) Latvijas Organiskās sintēzes

institūtam (OSI). Balva piešķirta kā atzinība par jaunu farmaceitisko produktu un

tehnoloģiju attīstīšanu.

Balvas pasniegšanas ceremonija notika Latvijas Organiskās sintēzes institūtā

2009. gada 6. februārī.

WIPO medaļa par sasniegumiem medicīnas ķīmijā tika pasniegta OSI

ilggadējam līdzstrādniekam, Latvijas zinātņu akadēmijas goda doktoram, tagad

emeritētajam zinātniekam Dr. Jānim Polim.

WIPO balva par izgudrotājdarbību (The WIPO Award for Inventors) pasaulē tiek

piešķirta kopš 1979. gada, līdz šim Latvijā to saņēmuši OSI zinātnieki – prof.

Ivars Kalviņš un prof. Gunārs Duburs, AS „Sidrabe” vadītājs Edgars Jadins, AS

„Dzintars” vadītājs Iļja Gerčikovs un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta

profesors Nikolajs Vedernikovs.

2000. gadā WIPO nodibināja balvu inovatīviem uzņēmumiem (The WIPO

Trophy for Innovative Enterprises), kas stimulē uzņēmumus lietot intelektuālo

īpašumu savā darbībā un kurai jāvairo sabiedrības uzticība intelektuālā īpašuma

izmantošanai biznesā. Līdz šim Latvijā šādu balvu saņēmis tikai viens

uzņēmums – AS „Dzintars”.

Organiskās sintēzes institūts ir dibināts 1957. gada 1. janvārī, apvienojot Latvijas

Zinātņu akadēmijas triju institūtu trīs laboratorijas, kas nodarbojas ar jaunu

medikamentu meklējumiem. Institūta izveidotājs un tā direktors 18 gadus bija

akadēmiķis S. Hillers (1915–1975) – heterociklu ķīmijas speciālists un zinātnes

organizators, kuram piemita izcila prasme padarīt zinātnisko pētījumu rezultātus

lietojamus praktiski. Institūta darbības galvenais uzdevums jau sākotnēji bija

fundamentālie un pielietojamie pētījumi organiskajā ķīmijā, molekulārajā

bioloģijā un bioorganiskajā ķīmijā.

 

Situācija ir nopietna – neviens to emocionāli nedramatizē

Madara Valtere

Izglītība ir iedragāta, un tai draud lejupslīde – tāpat kā pārējām sfērām. Pagaidām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība cīnās, lai tiktu ieviestas pozitīvas pārmaiņas, jo ir jādomā ilgtermiņā. Ja to nedarīs, pēc tam būs nepieciešams vēl vairāk naudas. Par izmaiņām un lietu attīstību stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, juristkonsulte Brigita Fricsone, referente sociāli ekonomiskos jautājumos Rasma Stabiņa un speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.

Šis gads Latvijā iesācies ar pamatīgu jostu savilkšanu it visās sfērās, tostarp arī izglītībā. Cik traģisks vai varbūt tomēr izturams (uz kopējā fona) ir finansējuma samazinājums izglītībā?

A. Harbaceviča: Izglītībā un zinātnē strādājošiem oktobrī parādījās cerība par labāku nākotni – ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani un izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi parakstījām vienošanos par to, ka no 2009. gada 1. septembra obligāti paaugstinās skolotāju algu par 70 latiem. Tagad, pāris mēnešus vēlāk, nonācām situācijā, kad naudu sāk ņemt nost. Pārmaiņas ir bijušas saspringtas. Turklāt budžeta sastādīšana un pieņemšana notika ātri un necaurskatāmi. Mēs kā sociālie partneri netikām iepazīstināti ar budžetu projektu, un ar mums tas netika apspriests, kā pēc noteikumiem paredzēts – arodbiedrībām un darba devējiem piedaloties. Pēc budžeta pieņemšanas daudz kas bija neskaidrs, un sadūrāmies ar problēmām. Atsākot strādāt jaunajā gadā, mums sāka zvanīt no izglītības pārvaldēm, kas, pirmkārt, bažījās par to, ka nauda, kas piešķirta darba samaksai par janvāri un, kā viņi saprata, arī par decembri, ir nepietiekama un nevar nosegt nepieciešamās pozīcijas. Sarunās ar valdību paredzēja, ka skolotājam noņems nost tikai 3% no kvalitātes piemaksas – tas izskatījās humāni. Bet, tad, kad izglītības pārvaldes saņēma šo naudu, izrādījās, ka naudas nepietiek.

 

Lasi avīzē


Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264