Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 19

Nr. 19

Lasi internetā

Saskaņota astoņu skolu slēgšana vasarā

LETA informācija

Pašvaldības ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) saskaņojušas astoņu skolu slēgšanu šīs vasaras laikā, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Kā ziņots, līdz marta beigām pašvaldības ar IZM bija saskaņojušas četru skolu – Alūksnes rajona Annas un Veclaicenes pamatskolu, Tukuma rajona Zentenes pamatskolas un Aizkraukles rajona Zalves pamatskolas – slēgšanu.

Tobrīd ministrijā bija arī iesniegts saskaņojums par Cēsu rajona Stalbes pagasta Rozulas pamatskolas slēgšanu, un pašlaik tas jau ir saskaņots. Papildus tai tiks slēgta Krāslavas rajona Piedrujas pamatskola, Krāslavas Vakara vidusskola un Rēzeknes rajona Strūžānu pamatskola.

Kā pamatojums visu šo skolu slēgšanai minēts nepietiekamais skolēnu skaits. Annas pamatskolā mācās 27 skolēni, Veclaicenes pamatskolā – 34, Zentenes pamatskolu apmeklē 26, bet Zalves pamatskolu – 46. Rozulas pamatskolā mācās 33 bērni, Piedrujas pamatskolā – 19, Krāslavas vakara vidusskolā kopā ar filiāli ir 52 skolēni, no kuriem 10 mācās pašā Krāslavā. Strūžānu pamatskolu apmeklē 34 bērni.

Abas Alūksnes rajona skolas tiks slēgtas ar 30. jūniju, bet Zentenes, Zalves, Rozulas pamatskolas – ar 1. jūliju. Ar 15. jūniju paredzēts likvidēt Strūžānu pamatskolu, ar 19. jūniju – Piedrujas pamatskolu, bet ar 20. jūliju – Krāslavas vakara vidusskolu.

 

Cēsinieks iekļūst prestižā ASV militārajā akadēmijā

Aiga Viduleja

Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents Mikus Igaunis šogad iekļuvis starp tiem 18 studentiem, kas uzsāks mācības prestižajā ASV Vestpointas Militārajā akadēmijā. Šī ir tikai otrā reize, kad latvietim izdevies iestāties šajā prestižajā militārajā akadēmijā.

M. Igaunis arī pagājušajā gadā mēģināja iestāties šajā augstskolā, taču viņam pietrūka pavisam maz punktu. Šogad M. Igaunis iestājpārbaudījumus nemaz nekārtoja un ar pērn iegūtajiem punktiem iekļuva šajā prestižajā ASV militārajā mācību iestādē, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš.

Cēsinieks uz ASV dosies jau 24. jūnijā. Viņš ir vienīgais no Latvijas, kurš pretendēja un arī iestājās ASV Vestpointas Militārajā akadēmijā.

Pārbaudījumus studijām šajā prestižajā augstskolā M. Igaunis jau pagājušajā gadā kārtoja Latvijā, tad šos rezultātus sūtīja uz ASV. No ASV pērn vasarā tika saņemta atbilde, ka M. Igaunis nav izturējis konkursu, jo konkurence uz šo mācību gadu starp kandidātiem uz pieejamām 14 vietām bijusi ļoti sīva. Vēstulē arī bija rakstīts, ka Igaunis nākamgad – 2009. gadā – var piedalīties konkursā un viņš būtu ļoti konkurētspējīgs kandidāts.

Mācoties militārajās akadēmijās, iespējams iegūt starptautiski atzītu un prestižu augstāko civilo un militāro izglītību, kas atbilst Latvijas noteiktajām virsnieka pamatapmācības prasībām un dod tiesības uz pirmās virsnieka dienesta pakāpes saņemšanu.

Direktori sola netaupīt finanses, atlaižot skolotājus

LETA informācija

Lai arī daudzām Latvijas skolām rudenī plānota pāriešana uz „Nauda seko skolēnam” finansējuma modeli, kas sola lielāku vai mazāku pedagogu slodžu samazināšanos, atlaist skolotājus skolu vadība nav noskaņota, aptaujājot skolu direktorus, uzzināja aģentūra LETA.

Ministrijas nostājai, ka, samazinoties bērnu skaitam, samazināsies arī skolotāju skaits, nepiekrīt Balvu rajona Krišjāņu pamatskolas direktore Ilona Stepāne. „Direktoram taču jādomā, vai, atlaižot skolotājus, atstātie spēs mācīt visus mācību priekšmetus – bioloģiju, ķīmiju,” saka I. Stepāne, kas ir pārliecināta, ka, samazinoties darba likmju skaitam katrā skolā, visdrīzāk, skolotāji nestrādās pilnu likmi, bet no darba prom nebūs jāiet.

Arī Valmieras rajona Jaunburtnieku pamatskolas direktore Sarmīte Freimane apgalvo, ka viņai nav lieku skolotāju. „Tas, ka nav finansējuma, jau nenozīmē, ka skolotājs stundās runās uz pusi mazāk vai mazāk tām gatavosies,” pārliecināta S. Freimane. Viņa uzskata, ka skolās vajadzētu atstāt visus pedagogus, samazinot algas atbilstoši bērnu skaitam, nevis pateikt veselai iestādei, ka darba nav, jo nevar samaksāt algas.

„Pēdējā brīdī atlaist skolotājus no darba ir neprātīga lieta, bet tāpat jau dara tā, kā to nolemj gudrākas galvas, un ne direktoram lemt – atlaist vai neatlaist,” viņa piebilst.

Bauskas rajona Bērsteles pamatskolas vadītāja Gunta Šurna uzskata, ka skolotāju saglabāšanā darbā ir ieinteresēti gan skolu direktori, gan skolotāji, arī strādājot par mazākām algām. „Labāk, ja ir kaut kāds darbs, nekā vispār bez tā,” spriež G. Šurna.

 

Koķe: Izglītības sistēmas reforma bija jāveic jau sen

LETA informācija 

Reformas izglītības sistēmā, jo īpaši vispārējā izglītībā, bija jāveic jau sen – neatkarīgi no krīzes, pagājušajā nedēļā pirms budžeta pieņemšanas pirmajā lasījumā no Saeimas tribīnes deputātiem teica izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

„Pārmaiņas izglītībā nav tik daudz saistītas ar ekonomisko situāciju valstī. Jau 2007. gada vasarā Pasaules Banka sniedza ziņojumu, kurā norādīja, ka neadekvāti augstie budžeta izdevumi izglītībai ir sekas vairāk uz tradīciju pastāvošo, nevis reālām vajadzībām atbilstīgu skolu tīklu un pedagoģisko likmju aprēķinu valstī,” teica T. Koķe.

Ministre informēja, ka budžeta grozījumi paredz 47,5 miljonu latu finansējuma samazinājumu izglītības nozarē, no kā 22,1 miljons latu naudas samazinājums skars izglītības un zinātnes programmas un 25,4 miljoni latu – mērķdotācijas pašvaldībām, kas ir līdzekļu samazinājums pedagogu algām.

T. Koķe norādīja, ka finansējuma samazinājumam ir arī objektīvs pamats: „Visupirms tas ir skolēnu un studentu skaita samazināšanās valstī. Skolēnu skaits vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs turpina samazināties un pēc pieciem gadiem būs par 35 000 mazāk, nekā tas ir šobrīd. Kopumā skolēnu skaits vidējā izglītības pakāpē samazināsies gandrīz divas reizes, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka arī telpu piepildījums būs divas reizes mazāks, bet diemžēl izmaksas uz katru skolēnu būs divas reizes lielākas,” skaidroja ministre.

T. Koķe sacīja, ka, ieviešot finansēšanas principu „Nauda seko skolēnam”, tiks noteikti koeficienti atbilstīgi skolas atrašanās vietai, skolēnu skaita indeksam un mācību programmas īpatnībām, tādējādi veicinot vienlīdzības principa ievērošanu.

 

Panikas nav, neziņa gan māc

Inga Varslavova

Vasaru skolēni vienmēr gaida ar priecīgu satraukumu – beidzot skolas brīvdienas ir klāt! Lai gan arī skolotājiem vismaz vienu mēnesi vasarā parasti izdodas atpūsties, šogad prieku par gaidāmo atvaļinājumu aizēno neziņa par to, ko nesīs jaunais mācību gads, turklāt daudziem pedagogiem aktuāls kļūst jautājums: kā sagatavoties septembrim pēc bezalgas atvaļinājuma? Šoreiz vērsāmies pie vairāku skolu pārstāvjiem, jautājot par noskaņām laikā pirms atvaļinājuma.

Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane stāsta, ka visu laiku esot mocījusi neziņa par to, kas un kā notiks tālāk. Šobrīd esot kaut kāda skaidrība par algu jautājumu, taču arī tas ir nosacīti, jo viss vēl var mainīties, turklāt nav arī saprotams, cik tad naudas tiks piešķirts uz vienu skolēnu. „Visi pedagogi vēl strādā ierastajā režīmā, bet situācija var pasliktināsies mācību gada sākumā – darba kļūs krietni vairāk, turklāt psiholoģiskā spriedze, ko rada kopējā ekonomiskā krīze un noskaņojumi ģimenēs, ietekmēs arī pedagogu darba atmosfēru. Tāpat no valstī valdošās krīzes cietīs mācību kvalitāte, jo daudziem vecākiem būs grūtības iegādāties visu skolai nepieciešamo, tai skaitā mācību grāmatas,” skaidro Jēkabpils pamatskolas direktore. Viņa norāda, ka šobrīd skolā mācās 615 skolēnu, bet nākamajā mācību gadā 1. klasē tiks uzņemts pat lielāks audzēkņu skaits nekā pērn. „Kopumā varu teikt, ka modelis „Nauda seko skolēnam” ir vajadzīgs, jo ir atšķirība, ar cik bērniem klasē strādāt – desmit vai trīsdesmit. Šādas izmaiņas izglītības sistēmā bija nepieciešamas jau sen, taču skumdina mazais koeficients, kas tiek piemērots sākumskolai,” uzsver S. Dreimane.

 

„Salīdzinot ar Kosovu, mums ir leiputrija...”

 Vita Pļaviņa

Šogad Britu padomes projekta „The Network Effect” forums notika Kosovā. Starptautiskās sanāksmes laikā tika meklētas radošas metodes un iespējas aktuālo Eiropas un pasaules izglītības jautājumu risināšanā. Forumā „2020 − What is Education for in Europe?” satikās 35 jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, kas aktīvi un ar entuziasmu darbojas izglītībā. No Latvijas uz Prištinu devās divi šajā jomā jau atpazīstami jaunie līderi – Liene Jurgelāne un Andris Čeksters.

Liene ir programmas „Iespējamā misija” dalībniece, kura septembrī uzsāks jau otro mācību gadu kā angļu valodas un kultūras vēstures skolotāja Rīgas Teikas vidusskolā. Viņa strādājusi gan par gidi muzejā, gan par žurnālisti un tulci, gan vadījusi hosteli, gan trīs mēnešus Namībijā pētījusi vietējās ciltis. Skolā gribētu ieviest mācību priekšmetu „globālā izglītība”, kurā būtu iespēja aplūkot pasaules likumsakarības, pārrunāt citu valstu dzīvi un to, ka mūsu ikdienas darbība var ietekmēt arī globālās norises.

Andris ir konsultants un brīvprātīgais dažādos izglītības un sabiedrības attīstības projektos Latvijā, turklāt kopā ar vairākām Latvijas jauniešu organizācijām Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izstrādājis vīziju par izglītību Latvijā 2030. gadā.

 

Policija uzsākusi kriminālprocesu, jo internetā parādījušies matemātikas eksāmena materiāli

LETA informācija

Policija šonedēļ uzsākusi kriminālprocesu, jo kādā interneta mājaslapā septiņas stundas pirms matemātikas eksāmena sākuma tika ievietoti pārbaudes darba uzdevumi.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākā speciāliste Zane Bērziņa, kriminālprocess pagaidām uzsākts pēc Krimināllikuma 24. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Tā kā notiek pirmstiesas izmeklēšana, policija plašāku informāciju nesniedz.

Ja aizdomas par eksāmena noplūdi izrādītos pamatotas, Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) izveidota procedūras komisija varētu rosināt Izglītības un zinātnes ministriju lemt par eksāmena rezultātu anulēšanu un atkārtota pārbaudījuma rīkošanu, aģentūrai LETA pastāstīja ISEC Izglītības informācijas biroja vadītāja Kristīne Ilgaža.

Tomēr pēdējo gadu laikā lēmums par rezultātu anulēšanu nav pieņemts, un pirms izmeklēšanas rezultātiem ISEC tālāko notikumu attīstību atturas komentēt.

Par to, ka 5. jūnijā notikušā centralizētā matemātikas eksāmena materiāli bijuši pieejami internetā apmēram septiņas stundas pirms eksāmena, iepriekš ziņoja telekompānija „TV3”.

Interneta vietnē urlas.lv vairākas stundas pirms eksāmena ievietoti eksāmena materiāli. Materiālus ievietojusi persona ar iesauku „Godmanis”.

„TV3” guva apstiprinājumu, ka internetā ievietotie materiāli ir tie, kas eksāmena dienā tika izsniegti skolēniem.

 

 

Steigā rēķinās iespējamo naudas apjomu pašvaldībām pēc „Nauda seko skolēnam” ieviešanas

LETA informācija

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas steidzami aprēķināt iespējamo naudas apjomu, ko pašvaldības septembrī saņems pēc finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas.

Pagājušajā nedēļā valdības komitejas sēdē bez rezultātiem beidzās pašvaldību un valdības sarunas par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2009. gada domstarpību un vienošanās protokolu, bet Izglītības un zinātnes ministrijai uz budžeta grozījumu skatīšanu Saeimā otrajā lasījumā tika uzdots iesniegt pašvaldībām provizoriskus aprēķinus par mērķdotācijām pedagogu algām.

Kā aģentūrai LETA norādīja IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, sākotnēji bijis plānots, ka valsts budžeta grozījumus pavadošajā likumprojektu paketē tiktu dots deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas reglamentētu „Nauda seko skolēnam” ieviešanu, kam klāt būtu arī pielikumi ar naudas sadalījumu pa novadiem.

Taču, ņemot vērā pašvaldību iebildumus un nevēlēšanos gaidīt līdz budžeta grozījumiem, izglītības pārvaldēm tiks uzdots veikt steidzamu situācijas modelēšanu, un tas, kā sacīja M. Gruškevics, steigas dēļ nebūs precīzs. Ministrijas plānos bijis nogaidīt līdz 1. septembrim un tad pēc pārskatu un vienotā skolu reģistra datiem aizskaitīt novadiem precīzu naudas summu.

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki ir jāizglīto, jo viņi bieži izmanto to, ko izlasa „Google”, un uzticas visam. Nākotnē ir gudri jāizmanto sociālie mediji, piemēram, „Facebook” ir jāsasaista ar skolām, un šajā ziņā lielākie palīgi būs skolotāji.
Johens Špangenbergs (Jochen Spangenberg), izdevniecības „Deutsche Welle” attīstības menedžeris


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.