Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 18

Nr. 18

Elektroniskā PDF versija

Abonēt

Lasi internetā

Francijas stipendija Katāras licejistam jelgavniekam Rihardam Kolkovskim

Andris Bērziņš

Rihardam Kolkovskim šā gada 9. aprīlī palika 18 gadi. Pirmie deviņi pagāja Jelgavā. Tēvs, lidotājs Juris Kolkovskis, pirms 9 gadiem sāka strādāt par pilotu vienā no Šveices aviokompānijām. Ģimene pārcēlās uz dzīvi Bāzelē. Tur pamatskolas speciālajā klasē Ričus turpināja savas skolas gaitas, kas bija sāktas Jelgavas 4. vidusskolā. Vienu gadu vajadzēja mācīties franču un vācu valodu tā, lai bez grūtībām varētu apgūt standarta Šveices pamatskolas programmu. Mācības padevās. Bet tēva darba dzīve sagrozījās tā, ka no Šveices bija jāpārceļas uz Franciju. Ričus kopā ar mazo brālīti Robertu un mammu Larisu sāka dzīvot Parīzes Senžermēnas rajonā. Izvēle par labu šim rajonam bija saistīta arī ar to, ka Rihards izturēja konkursu un tika uzņemts Senžermēnas internacionālajā licejā (Lycee International de Saint Germain en Laye). Pāris gados jau bija pierasta Parīze. Tad Kolkovsku ģimenes dzīve radikāli mainījās, sekojot līdzi tēvam uz Katāru, kur viņš izturēja konkursu darbā valsts aviokompānijā. Labāki darba atalgojuma nosacījumi ar perspektīvu lidot uz vēl lielākām lidmašīnām par pirmo pilotu bija galvenā motivācija. Rihardam sākās ceturtais dzīves un mācību posms  Katāras  galvaspilsētā Dohā Bonaparta licejā (Lycee Bonaparte). Pagājuši četri gadi, un Rihards tagad ir liceja izlaiduma klases audzēknis. Viņš ir pirmais no ārzemniekiem, kas, mācoties Katāras franču licejā, saņēmis Francijas valdības stipendiju, lai turpinātu mācības Francijā un iegūtu augstāko izglītību. Stipendija nodrošina samaksu par mācībām EUR 5000 gadā.

Vasarā reorganizēs piecas IZM padotības iestādes

LETA informācija

Līdz šā gada 1. jūlijam tiks reorganizēts Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs un Valsts speciālās izglītības centrs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā veidojot jaunu iestādi – Valsts izglītības satura centru, paredzēts pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtajā lēmumā.

Valsts izglītības satura centrs būs reorganizēto iestāžu funkciju, tiesību, saistību, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmējs.

Savukārt ar 1. jūliju tiks reorganizētas vēl divas IZM padotības iestādes – Profesionālās izglītības administrācija un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, to struktūrvienību uzdevumus sadalot starp Valsts izglītības satura centru un Izglītības valsts inspekciju, kura ar šo datumu tiks pārsaukta par Izglītības kvalitātes valsts dienestu.

Tādējādi Valsts izglītības satura centram tiks nodotas ar profesionālās izglītības satura izstrādi un profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi saistītās funkcijas, ko līdz šim veica Profesionālās izglītības administrācija, un tā uzdevums būs arī profesiju standartu izstrāde un ekspertīze, profesionālās izglītības programmu paraugu izveide un tās vajadzībām nepieciešamo mācību un metodisko līdzekļu izstrādāšana, izvērtēšana un apstiprināšana.

Augstskolas sākušas cīņu par topošajiem studentiem

LETA informācija

Tuvojoties kārtējiem izlaidumiem Latvijas vidusskolās, augstskolas jau sākušas cīņu par topošajiem studentiem, sacenšoties savā starpā gan par labāko studiju maksu, gan programmu un sociālā atbalsta piedāvājumu, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Augstskolu sāncensību par studentiem šogad saasinājusi ne tikai ekonomiskā krīze, bet arī studentu skaita samazināšanās. Izglītības un zinātnes ministrijas valdībā prezentētā ziņojumā norādīts, ka studējošo skaits Latvijā samazinās jau trešo gadu pēc kārtas un ar katru gadu krītas vidēji par 2000 cilvēkiem.

Reaģējot uz krīzes radīto studentu maksātspējas krišanos, piecas no sešām universitātēm nolēmušas studiju maksu rudenī nepalielināt, bet Latvijas Lauksaimniecības universitāte lēmumu gatavojas pieņemt nākamo nedēļu laikā. Studiju maksu līdzšinējā apmērā izlēmušas saglabāt arī vairākas valsts dibinātās augstskolas.

Tikmēr vairākas augstskolas jaunus studentus mēģina piesaistīt ne vien ar studiju maksu nepalielināšanu, bet piedāvājot arī iespējas, kā par studijām maksāt mazāk. Piemēram, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) aprīļa beigās rīkoja olimpiādes, kuru uzvarētājiem tiek garantēta mācību maksas atlaide augstskolā pat 100% apmērā, solot tad, ja studijas būs sekmīgas, atlaidi piemērot arī nākamajos mācību gados.

Savukārt Rīgas Juridiskā augstskola un Biznesa augstskola „Turība” sola 10% atlaidi gada studiju maksai tiem, kas studijām pieteiksies līdz 1. jūnijam. „Turība” arī ziņoja, ka nākamajā gadā piedāvās 35 budžeta vietas un 80 stipendiju, kā arī 65 stipendijas „Erasmus” apmaiņas programmu dalībniekiem.Valsts izglītības attīstības aģentūra ziņo, ka nākamajā mācību gadā augstskolas piedāvās vairāk nekā 30 jaunu studiju programmu. Lielai daļai augstskolu licences, kas dod tiesības uzņemt studentus jaunajā programmā, jau ir izņemtas, bet daļā programmu vēl aktīvi notiek izstrādāto programmu licencēšana.

 

Atlaišanas pabalstus skolotājiem maksās mazākus, solot arī atlaist mazāk

Katrīna Slišāne

LETA, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Pagājušās nedēļas sākumā izskatīšanai trešdienas valdības sēdē Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza likumprojektu, kur noteikts, ka atlaišanas pabalsts izglītības sektorā strādājošajiem turpmāk būtu jāizmaksā vienas vidējās mēnešalgas apmērā, nevis atkarībā no darba stāža, kā tas paredzēts Darba likumā. Par šādu priekšlikumu pirmdienas vakarā pirmoreiz uzzināja ne tikai Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ar kuru ministrija aktīvi risina sarunas par pedagogu darba samaksas samazināšanu, bet, kā informēja izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes padomniece Agnese Korbe, arī ministre pati.

Arodbiedrība reaģēja asi, pieprasot tūlītējus paskaidrojumus no Izglītības un zinātnes ministrijas, un jau gatava pieprasīt T. Koķes demisiju, rīkot protesta akcijas, kā arī vērsties Satversmes tiesā. Lai arī ministres padomniece apgalvo, ka T. Koķe, uzzinot, ka priekšlikums nav saskaņots ar arodbiedrības pārstāvjiem, reaģējusi uzreiz, tomēr ministrijas pārstāvji pie arodbiedrības vadības ieradās tikai trešdien – aptuveni vienlaicīgi ar jautājuma skatīšanu valdībā.

Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana

          Ilona Kiukucāne,

LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte

Profesionālās izglītības sistēmā ir nepieciešamas pārmaiņas. To jau vairākus gadus uzsver gan darba devēju pārstāvji, gan Izglītības ministrijas ierēdņi, gan sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi. Ja IZM sniegtā informācija skaidri parāda, ka kopš 2004. gada profesionālajai izglītībai finansējums gadā ir palielinājies vairāk nekā 3 reizes (no 20 miljoniem gadā līdz 63 miljoniem gadā), tad ir nepieciešama skaidra atbilde – kā piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti?

Veidojas priekšstats, ka nauda tiek bērta kā caurā mucā, jo šogad tika samazināts pedagogu atalgojums, ļoti daudzām izglītības iestādēm veidojās parādi par ēku uzturēšanu, viena skola jau tika slēgta. Pēdējos gados audzēkņu skaits ir būtiski samazinājies, bet pedagogu skaits – palielinājies.

Darba devēji un arī Eiropas Savienības institūcijas uzsver, ka kvalitatīva profesionālā izglītība ir vissvarīgākais faktors nākotnes darba tirgus attīstībai. Eiropas Savienības darba tirgus pētījumi pierāda, ka palielināsies to darba vietu skaits, kur ir svarīga profesionālā izglītība un kvalifikācija. LDDK, piedaloties jaunas profesionālās izglītības koncepcijas veidošanā, ir sniegusi neskaitāmus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai.

Lai veicinātu uzņēmēju iesaisti profesionālās izglītības sistēmas attīstībā, Latvijā būtu jāparedz nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kas atbalsta skolas un iegulda līdzekļus savu darbinieku tālākizglītībā. Šobrīd Latvijā ir tikai atsevišķi lielie uzņēmumi, kas var atļauties atbalstīt mācību iestādēs, ieguldot līdzekļus tehnoloģijās un infrastruktūrā.

Katrā skolā skolotāji atvaļinājumā dosies citādi

Daiga Kļanska

LETA, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Aptaujājot rajonu izglītības pārvalžu vadītājus un skolu direktorus, secinājums ir viens – katrā skolā skolotāji atvaļinājumā dosies citādi. Ir skolas, kur skolotāji jau ir devušies atvaļinājumā, bet ir skolas, kurās darbs turpināsies līdz 1. jūlijam. Vissliktākā situācija ir Rīgas skolās, kurām provizoriski pietrūkst vairāk nekā viens miljons latu, lai skolotāji varētu saņemt atvaļinājuma naudu un doties atvaļinājumā jau šomēnes. Laikraksta redakcija ir saņēmusi vairāku pedagogu sūdzības par to, ka skolu direktori atsevišķus pedagogus – vadībai draudzīgākos – palaiž atvaļinājumā jūnijā, bet citiem liek strādāt līdz 1. jūlijam. Tie skolotāji, kuri atvaļinājumā aizies no 1. jūlija, saņems mazāku atvaļinājuma naudu. Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārvaldes priekšnieks Guntis Helmanis teica, ka pie viņa skolotāji ar sūdzībām par nevienlīdzīgiem nosacījumiem pagaidām neesot vērsušies un viņam neesot zināms, ka šādu praksi skolu direktori izmantotu.

Rīgas skolotāji aicināti doties atvaļinājumā no 1. jūlija

G. Helmanis stāsta, ka Rīgas skolām ir nosūtītas vēstules ar lūgumu skolotājiem doties atvaļinājumā no šā gada 1. jūlija, lai varētu izmaksāt algas augustā. „Rīgā ir atsevišķas sākumskolas un, ja skolotājiem ir pamatoti iemesli, viņi var doties atvaļinājumā arī jūnijā. Skolas respektē šo aicinājumu,” stāstīja G. Helmanis.

 

Rīgā izglītības reforma īsti nedarbojas

Inga Varslavova

„„Nauda seko skolēnam” nestrādā, jo šī nauda skolēnam nekur tālu neseko,” par gaidāmo izglītības finansēšanas modeli saka Juris Zaķis, bijušais Latvijas Universitātes rektors, akadēmiķis, politiķis un Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs. Izglītība, kas šobrīd atrodas reformu krustcelēs, ir kļuvusi par aktualitāti visā valstī. Taču reformu norise dažādos valsts reģionos atšķiras. Īpaši tas attiecas uz Rīgu, kas tiek dēvēta gan par „ūdensgalvu”, gan par „valsti valstī”. Tieši par to ir mūsu saruna.

Kas Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas darbā ir mainījies šo divu gadu laikā, kopš jūs to vadāt?

Es nebiju gaidījis, ka mēs iekļūsim šajā krīzes situācijā, un jau pusgadu ir jādomā nevis par to, kā izpildīt solījumus un ķerties pie jauniem plāniem, kas vienmēr, protams, ir, bet kā tikt galā ar to, kas ir iestrēdzis un palicis. Komitejas galvenie darba virzieni sākas pie bērna, kurš jau ir sācis staigāt un runāt. Tā ir nozare, ko mēs vecmodīgajā variantā saucam par bērnudārziem, bet ko mūsdienīgi sauc par pirmsskolas izglītības iestādēm. Tā nav tikai vieta, kur bērnu ievieto, kamēr vecāki strādā, bet gan iestāde, kur bērnu sagatavo turpmākajai dzīvei. Šīm izglītības iestādēm ir augstas prasības ne tikai telpu aprīkojuma ziņā, bet galvenokārt to cilvēku ziņā, kas šos bērnus aprūpē. Ja tā ir izglītības iestāde, tad šim aprūpētājam ir jābūt pedagogam, un pret pedagogiem prasības vienmēr ir bijušas augstas – viņiem ir jābūt visādos veidos novērtētiem un atzītiem par spējīgiem un tiesīgiem šajā jomā darboties.

Policijas akadēmija lielo parādu dēļ varētu beigt pastāvēt jau šogad

LETA informācija

Latvijas Policijas akadēmija (LPA) lielo parādu dēļ varētu beigt pastāvēt jau šogad.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), šodien viņa uzzinājusi, ka akadēmijas parādsaistības „Senāta bezatbildīgās rīcības dēļ” sasniegušas 260 000 latu. Šāds parāds radies divu gadu laikā. „Principā akadēmija bankrotē [šā gada] novembrī vai decembrī,” norādīja L. Mūrniece.

Lai gan iekšlietu ministre nedēļas sākumā uzdevusi LPA rektoram Vitoldam Zaharam veikt visas nepieciešamās darbības, lai nevienā akadēmijas studiju programmā vairs netiktu veikta jauno studentu uzņemšana nākamajam mācību gadam, rektors vakar sasaucis Senātu, un pieņemts lēmums jauno studentu uzņemšanu tomēr turpināt, aizbildinoties, ka Senāts nav ministrei pakļauta institūcija.

Kā secinājusi ministre, šāds lēmums LPA Senātā acīmredzot pieņemts cerībā, ka ar jauno studentu mācību maksām varētu izdoties nomaksāt 260 000 latu parādu līdz šā gada beigām. Tomēr L. Mūrniece skaidro, ka tādējādi nākamgad akadēmija būtu radījusi ministrijai vēl lielākus zaudējumus nekā patlaban.

Tagad Iekšlietu ministrijas vadība ļoti rūpīgi vērtēs, vai LPA nav jāslēdz jau šogad.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LPA rektors V. Zahars, akadēmijas vadība ar visiem spēkiem aizstāvēšot savas tiesības, jo parādu tai neesot, turklāt šāda informācija, kā viņš uzskata, tiekot izplatīta tikai tādēļ, lai pārorientētu studentus uz privātajām augstskolām. „Nav mums nekādu parādu, nav parādu, tas viss ir muļķības,” apgalvoja LPA rektors.

 

Lasi avīzē


Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264