Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 17

Nr. 17

Lasi internetā

Līdz novembrim Koķe sola informēt par reformām augstākajā izglītībā

LETA informācija

Līdz 1. novembrim izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) plāno informēt valdību par reformām augstākās izglītības sistēmā – to ministre šonedēļ apliecināja Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš no T. Koķes, pārtraucot ministres ziņojumu, vēlējās saņemt skaidras atbildes par šo jautājumu jau šodien.

T. Koķe sacīja, ka šobrīd atbildi uz šo jautājumu viņa nevar sniegt, jo patlaban tiek izteikti dažādi priekšlikumi par reformām augstākajā izglītībā, tāpēc ziņojums valdībā tiks sniegts līdz 1. novembrim.

Ministre arī prezidentam apsolīja, ka tiks darīts viss, lai nodrošinātu, ka no nākamā mācību gada tiks uzsākta sešgadīgo bērnu apmācība pirmajā klasē.

Valsts prezidents arī saņēma atbildīgo ministru solījumu, ka ziemā tiks darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu transportu bērnu nogādāšanai uz skolām.

Valdība šonedēļ vienojās pārskatīt finansējuma samazinājumu valsts budžeta izdevumu pozīcijās, kas rada draudus izglītībai un zinātnei. Tāpat IZM apņēmās veikt pastāvīgu principa „nauda seko skolēnam” uzraudzību, kā arī nodrošināt nozares gatavību 2010./2011. mācību gadā uzsākt pamatizglītības apguvi bērniem no sešu gadu vecuma.

Valdība uzdeva IZM līdz 2009. gada 1. decembrim izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu, kā arī ar mērķi veicināt profesionālo izglītības iestāžu iesaistīšanu bezdarbnieku pārkvalificēšanā Finanšu ministrijai uzdots veikt grozījumus normatīvajos aktos, atļaujot atvērt valsts profesionālās izglītības iestādēm norēķinu kontus bezdarbnieku apmācības programmu īstenošanas finansēšanas vajadzībām.

 

Vai skolotājus skaitīsim pēc vēlēšanām?

Inga Varslavova

Cik skolotāju tiks atlaisti pēc izglītības reformām – šis ir jautājums, kas pēdējo nedēļu laikā izraisījis īstu politisko vētru. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tā dēļ pat notikusi sava veida šķelšanās, taču skolotājiem skaidru atbildi par gaidāmo nākotni tā arī nav izdevies iegūt.

Jebkura atlaišana no darba mūsdienu ekonomiskajos apstākļos ir traģēdija gan ģimenei, gan tautsaimniecībai, taču šķiet, ka skolotāju saimes iespējamā samazināšana ir izraisījusi vēl nebijušu ažiotāžu. Atlaižamo skolotāju skaits oficiālajos paziņojumos līdz šim ir prognozēts no 2000 līdz pat 10 000, kas būtu gandrīz viena trešā daļa no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā vispārizglītojošajās skolās. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe līdz šim uzsvēra, ka darbu varētu zaudēt 2000–4000 skolotāju. Savukārt IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prognozēja, ka atlaisto skolotāju skaits varētu sasniegt 10 000. Šis valsts sekretāra paziņojums izraisīja ministres dusmas. Atstādinot M. Gruškevicu no darba IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izlīguma komisijā, ministre aizliedza valsts sekretāram turpmāk pat komentēt skolotāju skaita un algu jautājumus.

LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča šonedēļ medijiem pauda, ka IZM nestāsta par visu tās rīcībā esošo informāciju. To apstiprināja arī kāda vēstule, ko T. Koķe finanšu ministram Einaram Repšem rakstījusi marta beigās.

VK kritizē augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu

LETA

Valsts kontrole (VK) pagājušajā nedēļā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iepazīstināja ar ziņojumu par pārkāpumiem augstākās izglītības realizācijā, īpaši uzsverot augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu, finansēšanas pārskatāmību un akadēmiskā personāla atalgojuma un slodžu jautājumu.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba sēdē uzsvēra, ka studiju programmu akreditācija ir tas instruments, ar ko izvērtēt, kā augstākās izglītības institūcijas veic programmu īstenošanu.

VK konstatējusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās normas, bez noslēgta līguma ar Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru (AIKNC) to pilnvarojot veikt augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības programmu akreditāciju.

Valsts kontroliere arī akcentēja, ka netiek nodrošināta vienota studiju programmu kvalitātes novērtēšana, jo Ministru kabineta (MK) noteikumi nenosaka detalizētu metodiku, kā ekspertiem būtu jāveic augstākās izglītības programmu novērtēšana, tādējādi pieļaujot atšķirīgu izpratni. MK noteikumos arī nav definēti kritēriji studiju programmu ekspertu izvēlei.

VK ziņojumā arī teikts – nav gūta pārliecība, ka eksperti vizītes laikā augstākās izglītības iestādē veic materiāltehniskā nodrošinājuma atbilstības pārbaudi.

Visiem sabiedriskajā sektorā strādājošiem pienāksies atlaišanas pabalsts vienas mēnešalgas apmērā

LETA informācija

Pilnīgi visiem sabiedriskajā sektorā strādājošiem pienāksies atlaišanas pabalsts tikai vienas mēnešalgas apmērā, paredz šonedēļ valdībā konceptuāli pieņemtais lēmums.

Valdība akceptēja grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”, kas paredz, ka izglītības sistēmā nodarbinātajiem turpmāk pienāksies atlaišanas pabalsts vienas mēnešalgas apmērā. Līdz šim atlaišanas pabalsts bija no vienas līdz četru mēnešalgu apmērā atkarībā no darba stāža.

Šādu priekšlikumu likuma grozījumiem virzījusi Izglītības un zinātnes ministrija.

Likums tiek papildināts ar pantu, kas attieksies uz Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā nodarbinātajiem, valsts budžeta finanšu resursu ekonomijas nolūkos nosakot, ka atlaišanas pabalsts izmaksājams vienas vidējās mēnešalgas apmērā.

Kā norāda Finanšu ministrija, likumprojekts izstrādāts, lai precizētu un radītu vienotu likuma normu interpretāciju, tāpat tajā iekļauti papildus pasākumi atlīdzības izdevumu ierobežošanai.

Likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk valsts pārvaldē netiek izmaksātas ne tikai prēmijas un naudas balvas, bet arī netiek veikta materiālā stimulēšana, piemēram, par ikgadējo darbības novērtējumu, kā arī konkretizēts, ka atvaļinājuma pabalsts 2009. gadā netiek maksāts.

Kā duālā izglītības sistēma uzlabotu Latvijas ekonomisko attīstību?

Daiga Kļanska

LETA, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Pagājušajā nedēļā Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, lai aicinātu Latvijā ieviest duālu arodizglītību, jo šāda mācību sistēma Latvijā varētu atrisināt ar profesionālo izglītību saistītās problēmas, tādējādi novēršot atsevišķus trūkumus darba tirgū. Lai Latvijā attīstītu duālas arodizglītības un mācību sistēmas modeli, ĀIPL iesaka izpētīt un izmantot Vācijas un Šveices piemērus. ĀIPL arī apstiprina, ka ir gatava sniegt visu tai pieejamo papildinformāciju un kontaktinformāciju par ierosināto izglītības konceptu, kā arī nodrošināt tās biedru uzņēmumu iesaistīšanos duālas arodizglītības un mācību sistēmas pilotprojekta īstenošanā Latvijā. Savu redzējumu par duālas izglītības sistēmas iespējām Latvijā sniedz Latvijas Amatniecības kameras (LAK) prezidents Vilnis Kazāks.

Duālā sistēma profesionālajā izglītībā

Vilnis Kazāks, Latvijas Amatniecības kameras (LAK) prezidents: 

Profesionālā izglītība ir ļoti cieši saistīta ar vietu, ģimeni, ideāliem un visām pārējām izglītības formām un līmeņiem. Būtībā tikai profesionāļi un viņu meistarība ir modernās dzīves pamatu pamats. Vairākus tūkstošus gadu bija monoizglītība, kad amata prasmes tika apgūtas pie gudrākā un prasmīgākā meistara.

Četru IZM iestāžu vietā plāno veidot Valsts izglītības satura centru

LETA informācija

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) četru pašreizējo padotības iestāžu funkciju veikšanai iecerējusi izveidot jaunu iestādi – Valsts izglītības satura centru, liecina Ministru kabineta sēdei sagatavotie dokumenti.

Jaunajā iestādē plānots apvienot IZM padotībā esošo Izglītības satura un eksaminācijas centru, Valsts jaunatnes iniciatīvu centru un Valsts speciālās izglītības centru, kā arī tam nodot ar profesionālās izglītības satura izstrādi un profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi saistītās funkcijas, ko līdz šim veica Profesionālās izglītības administrācija.

Valsts izglītības satura centra uzdevums būs arī profesiju standartu izstrāde un ekspertīze, profesionālās izglītības programmu paraugu izstrāde un tās vajadzībām nepieciešamo mācību un metodisko līdzekļu izstrādāšana, izvērtēšana un apstiprināšana.

Plānots arī, ka no 1. jūlija daļu Profesionālās izglītības administrācijas funkciju pārņems Izglītības valsts inspekcija, kura ar šo datumu tiks pārsaukta par Izglītības kvalitātes valsts dienestu, kura uzdevums būs profesionālo izglītības programmu licencēšana un akreditēšana, kā arī profesionālo izglītības iestāžu un eksaminācijas centru akreditācija.

Skolotāji vēl domā, vai piedalīties tautas sapulcē

Madara Valtere

Latvijas Skolotāju kongress (LSK) aicina uz tautas sapulci 1. jūnijā, informēja Latvijas Skolotāju kongresa (LSK) valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš.

Tautas sapulce notiks plkst. 18.00 Rīgā, Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa.

Pasākuma laikā cilvēki tiks mudināti iestāties par Latvijas sabiedrības interesēm, nepamest laukus un Latviju, vērsties pret smagiem tiesību pārkāpumiem bērnu izglītībā Latvijā, aizsargāt savu bērnu tiesības iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, iestāties par elastīgu un demokrātisku izglītības pārvaldību un aicināt atstādināt no amata izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS).

Pieteikums par akcijas rīkošanu iesniegts Rīgas Domē. E. Kramiņš iepriekš informēja, ka akcijai pieteikts 1000 dalībnieku.

LSK akcijā aicina piedalīties arī nevalstiskās organizācijas, zemnieku kooperatīvus, skolēnu vecākus, reliģiskās draudzes un nozaru arodbiedrības, lai izglītības un zinātnes ministrei parādītu, ka „sabiedrība gaida dialogu un pretējā gadījumā skolotāju prasības varētu būt analogas zemnieku izteiktajām nesenajās februāra dienās”.

Kā vienu no nepārdomātiem soļiem LSK min mazo skolu likvidāciju.

Protesta akcija tiek rīkota, atsaucoties uz kongresa noslēguma plenārsēdē pieņemto rezolūciju, kas pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) atteikties no ieceres par skolu slēgšanu un līdz 15. maijam atcelt plānotās izglītības sistēmas reformas – citādi tika solīta protesta akcijas rīkošana.

.

Labdien, cien. redakcijas darbinieki!

Tā kā jūs rakstāt par problēmām, kuras skar skolotājus un viņu intereses, tad atļāvos jums uzrakstīt un lūgt padomu, kā šādā situācijā man rīkoties. Izglītības ministre, Saeimas pārstāvji skolu vadītājiem šogad devuši norādījumu skolotājus (kuriem nav jāpiedalās eksāmenos, kā arī tiem, kuriem jāpiedalās eksāmenos) nelaist kārtējā atvaļinājumā kā vienmēr jūnija mēnesī, bet likt ierasties darbā visu jūnija mēnesi, proti, darīt, imitēt darbošanos nākamā mācību gada vārdā. Tas ir pilnīgs absurds! Lūk, lieta tāda, ka visiem skolotājiem jābūt savās darba vietās, lai jūnija mēnesī varētu viņiem aprēķināt mazu algu, jo audzināmās klases vairs nav, par audzināšanu nemaksā, par kvalitāti piemaksas nav. Tad nu laidīšot visus skolotājus atvaļinājumā no 1. jūlija, aprēķinot atvaļinājuma naudu no jūnija mēneša algas. Kā to saprast, kā dzīvot, kā gatavot personīgos bērnus skolai? Varbūt arī skolotāji vairs nespēs saviem bērniem iegādāt visu skolai nepieciešamo?

Vēl tāds jautājums – kā iziet no situācijas? Man pastāv iespēja 2 mēnešus pastrādāt Skotijā un nopelnīt iztikai, nenormālajiem komunālajiem maksājumiem un bērniem skolas lietām. Paziņas brauc atvaļinājumā uz Latviju, bet es pastrādātu viņu vietā. Es nebaidos no darba un 2 mēnešus par kārtīgu samaksu vākšu un mazgāšu traukus. Tikai, lūdzu, neiesakiet man aiziet no darba skolā!

Policija aktīvi strādā, lai novērstu centralizēto eksāmenu biļešu tirdzniecību

LETA informācija

Lai novērstu iespējamību, ka kāds vēlētos tirgot centralizēto eksāmenu jautājumus vai veikt krāpšanos nolūkā iegūt peļņu, policija jau kādu laiku aktīvi pēta internetā ievietotos sludinājumus.

Kā šonedēļ preses konferencē sacīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, jau dažas nedēļas internetā ir sludinājumi, kuros tiek piedāvāts iegādāties eksāmenu biļetes. Pagaidām īstie eksāmenu varianti nav bijuši atrodami, un līdz šim nav arī nevienas aizturētas personas.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) žurnālistiem uzsvēra, ka eksāmenu dienās pie skolām patrulēs policija, lai novērstu iespējamību kādam no malas ierasties mācību iestādē un piedāvāt kādas eksāmenu biļetes. L. Mūrniece norādīja: „Nopirktas zināšanas ir tas pats, kas nozagtas zināšanas,” – atgādinot, ka Krimināllikumā ir pietiekami daudz pantu, pēc kuriem šos tirgoņus varētu sodīt.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) aicināja ikvienu 9. un 12. klases skolēnu ticēt saviem spēkiem, paveiktajam darbam un koncentrēties eksāmeniem.

Viņa arī aicināja apzināties, ka viena skolēna negodīga rīcība var ietekmēt ne tikai viņu pašu, bet arī daudzus citus skolēnus.

Kopumā Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) ir saņēmis 115 787 pieteikumus 12 dažādiem centralizētajiem eksāmeniem no 42 880 personām.

Tāpat ISEC speciālisti norāda – ja ir aizdomas par valsts pārbaudes darba satura izzināšanu pirms laika, tad zināmo informāciju var nodot, zvanot pa uzticības tālruni: 67503755.

 

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vēl jautājums, par kuru diskutē, – vai jau patlaban skolēnus māca domāt? Manuprāt, ir jāzina pamatjautājumi, tad var gaidīt, lai viņi sāktu domāt un no tiem kaut ko radītu. Nevaru iedomāties metodes, ar kurām panāks, ka bērns pats radīs pamatlietas. Vārdu savienojums „kompetencēs balstīts” ir pārāk abstrakts jēdziens. Visi skaisti runā par paradigmas maiņu, bet arī spēkā esošajā standartā ir paredzēta kompetenču attīstība un prasmju pilnveidošana.
Rita Niedre, izglītības psiholoģe


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.