Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 16

Nr. 16

Lasi internetā

Skolotāju kongresa valde jūnija sākumā rīkos protestu

LETA informācija

Latvijas Skolotāju kongress vakar Rīgas Domē iesniedzis pieteikumu par protesta rīkošanu Rīgā 1. jūnijā, lai vērstos „pret smagiem tiesību pārkāpumiem bērnu izglītībā Latvijā un nepieļautu pārsteidzīgas, zinātniski nepamatotas izglītības sistēmas reformas”.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš, akcijai pieteikti 1000 dalībnieki, kuri pulcēsies Esplanādes laukumā.

LSK akcijā aicina piedalīties arī nevalstiskās organizācijas, zemnieku kooperatīvus, skolēnu vecākus, reliģiskās draudzes un nozaru arodbiedrības, lai izglītības un zinātnes ministrei parādītu, ka „sabiedrība gaida dialogu un pretējā gadījumā skolotāju prasības varētu būt analogas zemnieku izteiktajām nesenajās februāra dienās”.

Par nepārdomātu rīcību Skolotāju kongress uzskata mazo skolu likvidāciju, kā arī to skolu, kuras atrodas biznesam izdevīgās seno muižu ēkās.

Protests tiek rīkots, atsaucoties uz kongresa noslēguma plenārsēdē pieņemto rezolūciju, kas pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) atteikties no ieceres par skolu slēgšanu un līdz 15. maijam atcelt plānotās izglītības sistēmas reformas. Citādi tika solīta protesta akcijas rīkošana.

Iepriekš sarunā ar aģentūru LETA izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norādīja, ka viņas vadītā ministrija negatavojas pildīt prasību par izglītības reformu atcelšanu, jo reformas nepieciešamas, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un sakārtotu skolu tīklu, un tā vietā, lai saglābtu dažas darbavietas, būtu nepieciešams savlaicīgi domāt par adaptēšanos darba tirgum.

 

Pasaules latviešu ģimeņu nometnes „3x3” šovasar notiks Naukšēnos un Kazdangā

Daiga Kļanska

LETA, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Pasaules latviešu ģimeņu nometnes „3x3” šovasar notiks Valmieras rajona Naukšēnos un Liepājas rajona Kazdangā, aģentūru LETA informēja Kazdangas „3x3” nometnes vadītāja Daiga Bitiniece.

Naukšēnos nometne notiks no 28. jūnija līdz 5. jūlijam, un to vadīs Daigas un Kārļa Rokpelņu ģimene, bet Kazdangā – no 19. līdz 26. jūlijam, un to vadīs Daigas un Alda Bitinieku ģimene.

Naukšēni atrodas Igaunijas pierobežā, tādēļ nometnes vadmotīvs ir „Robežas”. Robežas, kas jāsaglabā, un robežas, kas jānojauc un jāpārvar. Katram pašam sevī, ģimenei, dzimtai, Latvijai un sabiedrībai.

Nometnes laikā būs iespējams nodarbināt gan prātu, gan rokas, kā arī vienoties latviskās dziesmās un dančos. Par to, kā ģimenei pārvarēt ikdienas un lielās dzīves piedāvātos izaicinājumus, tiks runāts Līgas Rupertes un Māras Tupeses vadītajā ģimeņu seminārā.

Pieredzējusī valodniece Dace Dalbiņa vadīs ievirzi cilvēkiem, kas vēlas uzlabot latviešu valodas zināšanas. Nometnes dalībnieki varēs piedalīties ievirzē „Folklora ģimenei”, ko vadīs Ilga Reizniece, un plānota arī atsevišķa ievirze – „Folklora jauniešiem”. Rotas gatavot mācīs Jānis Mednis un Ligita Roze, jaunākajai paaudzei – Uģis Drava.

Seno tekstiliju noslēpumus atklās un prasmes ierādīs Inese Krūmiņa, kopā ar Viju Liepu varēs darināt arheoloģisko kreklu; kā pīt cepures no doņiem un kļavu lapām, ierādīs divas Sandras – Stare un Vorkale. Kamēr vīri taisīs koka laivu, sievas ievirzē „Latviskā virtuve” varēs noskaidrot, vai ēst var latviski un kas jāēd latvietim.

 

Fabula par pārmaiņām krīzes apstākļos, III daļa

Kaspars Bikše, publicists, IZM saskaņotu pedagogu tālākizglītības kursu lektors

Vēstulēm: kasparsbikse@inbox.lv

Fragments no K. Bikšes topošās grāmatas

***

Agate, būdama pagalam nepacietīga, ierosināja ne­kavējoties meklēt kādu problēmas risinājumu, ap­runājoties arī ar ierindas skolotājiem. Direktors Lotārs bija pretējās domās – viņš nedomāja, ka vēršanās pie skolotājiem būtu labs nākamais solis, savukārt profesors Henrijs vis­pār nesaprata, kāda tam varētu būt jēga. Pēc konstruktīvas diskusijas tomēr tika akceptēts Agates viedok­lis.

Kāds aktīvs un enerģisks skolotājs iero­sināja samazināt ierēdņu skaitu, kā arī naudas taupīšanas nolūkos tiem samazināt algas. Problēmas cēloni tas gan nenovērstu, tomēr, iespē­jams, uz kādu laiku tas paglābtu skolu likteni. Šis priekšlikums netika ilgi ap­spriests, jo profesors Henrijs izteica aritmētiski pamatotu aizrādījumu: pat ja samazinātu tikai nelielu daļu ierēdņu, valstī palielināsies bezdarbs, tiem būs jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, kā arī viņi nebūs nodokļu maksātāji. Tas stāvokli valsts līmenī vēl tikai pasliktinātu.

Nākamais!

Kāds cits skolotājs ierosināja sameklēt ideālo skolu – tādu, kas var pastāvēt jebkuros laikos, kā arī krīzes apstākļos, kurā nebūtu ne skolēnu, ne naudas trūkuma. Citiem vārdiem sakot, jāsameklē tāda skola, kur bērni un skolotāji varētu netraucēti dzīvot un mācīties bez raizēm un visi būtu priecīgi un apmierināti. Varbūt te derētu nodibināt ideālās skolas meklēšanas komisiju? Agates nebija tuvumā, tāpēc viņa, par laimi, to nedzirdēja.

Vai Latvijai vajadzīga zinātne, filozofija, māksla?

Juris Dzelme,

AIKNC valdes priekšsēdētājs

Ekonomiskās grūtības un nepieciešamība taupīt liek pārskatīt izdevumus arī izglītībai un zinātnei. Nepārdomāti priekšlikumi taupīt uz zinātnes rēķina var radīt gan atpalicību tautsaimniecībā, gan arī nespēju risināt sabiedrības vadības uzdevumus. Daudzi ir neapmierināti ar valsts pārvaldes un dažādiem citiem vadības lēmumiem. Pēc finanšu un ekonomiskās krīzes briest politiskā krīze. Parādās arvien vairāk ieteikumu, kā samazināt pārvaldes dārdzību un palielināt efektivitāti. Ieteikumi galvenokārt ir divu tipu: 1) ieviest kārtību, nosakot ar likumiem, noteikumiem un iespējami sīkām instrukcijām, pārvaldes darbību visur, kur var rasties neskaidrības un šaubas, kā rīkoties, realizējot vadības pilnvaras („stingrā roka”, kas nodrošina „vienu taisnību visiem”); 2) atņemt varu birokrātiem un dot maksimālu brīvību katram pašam lemt par savu problēmu risināšanu („brīvā tirgus neredzamā roka”). Brīvā tirgus radītās svārstības un krīzes var samazināt tikai ar sabiedrības un/vai valsts iejaukšanos, tādēļ pašreizējo ekonomisko grūtību apstākļos vēlēšanās visu regulēt birokrātiski palielinās, padziļinoties krīzei. No otras puses, prasība samazināt izdevumus birokrātijai krīzes apstākļos kļūst visai aktuāla. Tomēr tieksme visu regulēt pareizāk un taisnīgāk prasa strauji palielināt izdevumus normatīvo aktu radīšanai, izpildei un izpildes kontrolei.

Uzdevums samazināt birokrātisko aparātu, palētināt pārvaldi, vienlaicīgi palielinot vadības uzdevumu risināšanas efektivitāti, liekas grūts, pat neizpildāms. Izeja tomēr ir – lēmumu pieņemšanas decentralizācija un zinātnes sasniegumu izmantošana, ar ekspertu rekomendācijām aizstājot birokrātiskās instrukcijas.

           

Skolēni domā biznesa idejas un vēlas pelnīt paši

Madara Valtere

Biznesa izglītības biedrība „Junior Achievement – Latvija” (JAL) un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte (LU EVF) pagājušajā nedēļā noskaidroja „Andreja Zvejnieka Biznesa plānu konkursa” uzvarētājus. Tos noteikt nebija grūti, un pirmo vietu ieņēma Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces ar biznesa plānu „KREPS”.

Andras Nordenas un Ilzes Jubiņas ideja ir ražot pārtikas vēžus. Viņas ieguva iespēju bez maksas studēt EVF. Madonas valsts ģimnāzijas skolēni ar „Touch”, skārienjutīgo ekrānu cimdu ražošanu, ieguva otro vietu. Trešo vietu ieņēma Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēns ar biznesa plānu „Lejas Vēžnieki”, kas darbotos zivsaimniecības pakalpojumu jomā.

Pavisam žūrijai tika prezentētas 11 vidusskolēnu un 4 pamatskolēnu biznesa idejas. Visvairāk finālā iekļuva Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēnu, jo skolā iestrādātas tradīcijas un jau gadiem ilgi skolotāji iesaistīti JAL programmās. Vēl finālā piedalījās skolēni no Madonas, Liepājas, Īslīcītes, Valmieras, Rīgas, Cēsīm, Grobiņas, Jēkabpils un Jaunsilavas. Kopumā tika iesūtīti vairāk nekā 50 biznesa plānu. Vieni no kritērijiem, izvēloties finālistus un uzvarētājus, bija inovācija, ilgtspēja un tas, vai biznesa plāns ir realizējams.

Idejas skolēni aizstāvēja kompetentai žūrijai, kurā bija LU EVF dekāns Māris Purgailis, „SEB bankas” eksperts Jānis Kokoškins, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Aiva Vīksna, Latvijas Ekonomikas attīstības foruma prezidente Inese Vaidere un Latvijas Bankas eksperte Krista Kalnbērziņa.

 

IZM vasarā gatavojas reorganizēt astoņas arodskolas

LETA informācija

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 1. jūlijam plāno sagatavot un valdībā iesniegt rīkojuma projektus par astoņu arodskolu reorganizāciju, aģentūrai LETA pastāstīja IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals.

Ministrija iecerējusi slēgt trīs skolas: Kazdangas Profesionālo vidusskolu, Apes arodvidusskolu un Daugavpils Mežciema arodskolu. Savukārt pārējo skolu reorganizācija tiks veikta, lai sakārtotu profesionālo izglītības iestāžu tīklu Rīgā, koncentrējot vienuviet vairākas skolas.

Pašreizējās Rīgas Dzelzceļnieku skolas telpās plānots izvietot arī Rīgas 13. arodvidusskolu un Rīgas 3. arodskolu, radot jaunu izglītības iestādi, kas specializēsies metālapstrādes, remonta un dzelzceļa speciālistu gatavošanā. Jaunveidojamam mācību centram iecerēts pievienot arī Vangažu arodvidusskolu.

Savukārt Rīgas Būvamatniecības vidusskolā turpmāk plānots koncentrēt būvnieku specialitātes, tostarp arī no Rīgas 13. arodvidusskolas.

Ministrijas priekšlikumi tiks precizēti un nākamo nedēļu laikā paredzēts tikties ar visu minēto skolu direktoriem.

IZM gatavojas ar pašvaldībām arī apspriest iespējamu Višķu un Preiļu arodvidusskolu pārveidošanu par Jaunaglonas arodvidusskolas filiālēm, tādējādi saglabājot profesionālās izglītības iestādes attiecīgajā reģionā. Tomēr, kā uzsver J. Gaigals, šī iecere tiks realizēta tikai tad, ja pašvaldības to atbalstīs.

 

IZM neplāno apturēt finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanu

   Daiga Kļanska

Speciāli "Izglītībai un Kultūrai"

Viena no galvenajām nodibinājuma „Latvijas Skolotāju kongress” (LSK) prasībām ir apturēt finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanu Latvijas skolās. Kā stāsta Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe, IZM nevar un neplāno apturēt šī finansēšanas modeļa ieviešanu, jo valdība IZM to ir uzdevusi saskaņā ar Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem, kuros tika atzīts, ka Latvijas izglītības sistēmā resursi netiek izmantoti racionāli, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas. „Pagājušās nedēļas beigās IZM ir saņemta LSK oficiāla vēstule ar LSK prasībām. IZM patlaban gatavo atbildi uz šo vēstuli, taču jau tagad ir skaidri zināms, ka IZM nevar atteikties no finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas. Kad atbilde LSK būs sagatavota, sniegsim informāciju par tās saturu,” stāstīja A. Korbe.  

LSK pildīs rezolūcijas lēmumu

Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš stāsta, ka pēc kongresa tika sagatavotas vēstules Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Ministru kabineta prezidentam Valdim Dombrovskim, Valsts prezidentam Valdim Zatleram un izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei. Katras vēstules saturs bija citāds – atbilstīgi katras amatpersonas atbildības jomai, un tās visas amatpersonām tika iesniegtas šā gada 7. maijā. LSK IZM nosūtītajā rezolūcija bija minējusi 30 priekšlikumu, kurus būtu nepieciešams ievērot un īstenot. LSK aicināja IZM morālās un ekonomiskās krīzes apstākļos nepieņemt sasteigtus, nepārdomātus lēmumus. „Risinājumus dos ne tikai valdība, ministrijas, politiķi, finanšu institūcijas „no augšas”, tie jārod mums pedagogiem kopējiem spēkiem, dialogā,” bija teikts LSK rezolūcijā.

 

Zinātnieki nav no citas planētas

Vita Pļaviņa

Vispasaules zinātniskajā sabiedrībā „L’Oreal” un UNESCO īstenotā starptautiskā programma „Sievietēm zinātnē” ir ļoti prestiža un atpazīstama. Vairākās pasaules valstīs izveidotas arī nacionālās stipendijas „Sievietēm zinātnē”, ko piešķir koncerna „L’Oreal” attiecīgās valsts filiāle ar UNESCO Nacionālās komisijas un zinātniskās sabiedrības atbalstu. Arī Latvijas zinātniecēm, vienīgajām Baltijā, jau piekto gadu ir iespēja to saņemt. Šobrīd iecerēto pētījumu veikšanai finansiālu atbalstu saņēmušas deviņas zinātņu doktores, bet disertācijas izstrādei − sešas doktorantes.

Šajos gados palielinājies arī stipendijas summas lielums no 2500 līdz 4000 latiem gadā. „Šis projekts tika uzsākts, kad valstī valdīja optimisms un izaugsme. Mums šķiet ļoti svarīgi saglabāt šīs partnerattiecības un „L’Oreal” grupas atbalstu Latvijas zinātniecēm arī laikā, kad konteksts kļūst sarežģītāks un cilvēku skats nākotnē vairs nav tik drošs,” komentēja „L’Oreal Baltic” ģenerāldirektors Benuā Žilia. Pētījuma tēmu nosaka pati zinātniece, taču stipendijas piešķiršanas izvēli veic žūrija Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta priekšsēdētāja akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībā, vērtējot iesniegtā pieteikuma kvalitāti un aktualitāti. Ļoti bieži zinātnieces jau veic pētījumu, taču nepieciešams ir finansiālais atbalsts, kas nodrošina un veicina pētījuma tapšanu.

Starptautiskās programmas moto pauž nostāju: „Pasaulei nepieciešama zinātne. Zinātnei nepieciešamas sievietes.” Lai arī pasaulē sievietes zinātnē ir mazākumā, Latvijā zinātnē strādājošo vīriešu pārsvars ir niecīgs. Kā rāda LZA dati, zinātnieču ir tikai par nepilniem 3% mazāk. Savukārt vīriešu akadēmiķu īpatsvars ir lielāks. Taču arī ar šīs stipendijas atbalstu Latvijas akadēmiķiem pievienojas sievietes. 2005. gada stipendiāte Ruta Muceniece kļuvusi par akadēmiķi, jo LZA uzņemta kā īstenā locekle, savukārt 2006. gada stipendiāte Maija Dambrova kļuvusi par akadēmijas korespondētājlocekli.

Šogad stipendijas saņēma trīs zinātnieces: medicīnas zinātņu doktore Līga Zvejniece (L. Z.), dabaszinātņu maģistre bioloģijā Karīna Siliņa (K. S.) un dabaszinātņu maģistre fizikā Tatjana Glaskova (T. G.).

 

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Lai spētu dzīvot, darboties un gūt panākumus mūsdienu pasaulē, ikvienam cilvēkam ir jāspēj efektīvi domāt, veidot efektīvas attiecības un efektīvi strādāt, jo izglītība savā augstākajā izpausmē ir tapšanas process.
Marks Prenskis (Mark Prensky), izglītības pētnieks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.