Ziņas

Jaunākais numurs

Izglītības ministrs: Bērnudārzos jānodrošina kvalitatīva latviešu valodas apguve Saeima: Augstskolu akreditācija būs jāveic līdz 30.jūnijam Izglītības un zinātnes ministra padomnieks sporta jautājumos būs Jānis Kols Latvijas skolēni atgriezušies no „Rēķini galvā” starptautiskā fināla Krimā Rīgas Tehniskā universitāte un Liepājas Universitāte noslēgs sadarbības līgumu LIZDA neatbalsta IZM ieceri par sešgadniekiem pirmajā klasē Ugunsdzēsēji savā dzimšanas dienā gaida Jūs ciemos! Apbalvos bērnu un jauniešu radošo darbu konkursa uzvarētājus Bērnu un jauniešu atbalstam pašvaldības ievieš sadarbības modeli sociālās atstumtības mazināšanai Izglītības komisija: augstskolu akreditācija būs jāveic līdz 30.jūnijam LIZDA: Uz laiku pārtrauksim darbu pie pedagogu 40 stundu modeļa ieviešanas LIZDA padomes un IZM tikšanās bez rezultātiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā notiks atvērto durvju diena Par IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori izvēlēta Agrita Kiopa

Nr.9; 2013 Pirkt Nr.9/ maijs; 2013 Pirkt

Raksti, viedokļi un intervijas

Latvijas augstākā izglītība ceļā uz otro akadēmisko revolūciju

Augstākās izglītības padomes izstrādātā Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam šobrīd piedāvā visskaidrāko redzējumu par augstākās izglītības un pētniecības lomu Latvijas attīstībā un pārmaiņām, kuras būtu nepieciešamas ne vien izglītībā, bet arī publiskajā pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē, lai nodrošinātu valsts konkurētspējīgu attīstību.

 

 

 

Bērns aug: starp skolu un vecākiem vai kopā ar skolu un vecākiem?

Mūsdienu daudzveidīgo izaicinājumu pārvarēšana vairs nav pa spēkam vienam, pat vislabākajam karotājam. Spēju atbildēt uz izaicinājumiem nodrošina sadarbības tīkli. Šajā kontekstā arvien nozīmīgāka kļūst skolas un vecāku sadarbība. Izglītības kvalitāte, gatavība dzīvei multikulturālā sabiedrībā, modernu mācību līdzekļu un tehnoloģiju nodrošinājums, vērtību izglītība, spēja izmantot zināšanas reālās situācijās, lai risinātu personīgi un sociāli nozīmīgas problēmas – šie un citi aspekti pievērš sev arvien vairāk visas sabiedrības uzmanību. Ir pieaugusi vecāku aktivitāte, vēlēšanās iesaistīties skolas dzīvē un ietekmēt tās procesus. Par to liecina vecāku organizāciju veidošanās un darbība, jaunu skolu veidošanās vecāku iniciatīvas rezultātā, aktīva vecāku pieredzes apmaiņa sociālajos tīklos par audzināšanas jautājumiem. Taču vecāku un skolas sadarbība joprojām ir aktuāls jautājums, kuram nepieciešams meklēt jaunus risinājumus.

Domājot par Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti un ne tikai [3]

Pēdējā laikā mūsu valstī daudz uzmanības tiek pievērsts izglītības sistēmai un tās nepilnībām. It īpaši augstākās izglītības nepilnībām. Diskusijas starp galvenajām atbildīgajām personām šajā sakarībā ir sasniegušas baltkvēli – izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis draud Augstākās izglītības padomei (AIP) ar prokuratūru, bet AIP attaisnojas, ka nejūtas vainīga, un savukārt draud izglītības un zinātnes ministram ar to pašu.

 

 

 

 

Jauniešiem jāsaprot naudas pieejamības veidošanās un pieļaujamie izdevumi

Pagājušajā nedēļā visā Latvijā pirmo reizi notika „Finanšu izglītības nedēļa 2013”, kuras laikā bija izglītojošas izstādes un semināri, partneru ziņojumi par aktuālu pētījumu rezultātiem, lekcijas un tikšanās. Pasākumus „Finanšu izglītības nedēļai 2013” nodrošināja vairākas organizācijas: Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Latvijas Banka, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Komercbanku asociācija, vairākas komercbankas, Banku augstskola, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, „Junior Achievement – Young Enterprise Latvia”. FKTK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 56% Latvijas iedzīvotāju nepieciešams papildināt vai iegūt zināšanas finanšu jomā, jo aptaujātie ir atzinuši, ka zina tikai pamatlietas vai pat ļoti slikti orientējas finanšu lietās. Tādēļ laikraksts „Izglītība un Kultūra” uz sarunu par to, kādēļ ir svarīgi zināt un izprast finanšu nozari, aicināja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski.

Svarīgāk ir veidot sabiedrībā vienotu vēstures izpratni

Vai 16.martam ir jābūt oficiālai atceres dienai? Problēmu viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu rada tas, ka jautājums, nepārprotami, ir sarežģīts un daudzdimensionāls vairāku iemeslu dēļ. Tas ir vēsturisks jautājums, jo saistās ar vēsturiskiem notikumiem. Tas ir iekšpolitisks jautājums, jo turpina ietekmēt norises mūsu valstī. Tam ir arī starptautiskā dimensija. Atbildes uz šo jautājumu nav viennozīmīgas.

 

 

 

 

 

Aptauja

Tweets by @IzglitibaunK

Gadās arī tā...

Citi mūsu projekti

Reklāmas