Eiro kalkulators
Izmantots oficiālais valūtas kurss 0.702804 Papildus informāciju meklējiet šeit
Abonēšana    Pirkt e-laikrakstu Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Viedokļi Intervijas Foto Interešu izglītība Pielikums vecākiem Pirmsskolas izglītība

Raksti, viedokļi un intervijas

Būt vai nebūt Valsts ģimnāzijām* [1]

IZM apdraud, mūsu, skolēnu tiesības

 

Varas apžilbinātie, arvien vairāk attālinoties no realitātes, liekas, sevi uzskata par nemaldīgiem likteņa lēmējiem. No sev vien saprotamiem augstumiem tie vēro pasauli un, sajaucot patiesību ar meliem, spēlējas ar ļaužu likteņiem, augsprātīgi neievērojot pašu radītos draudus un netaisnību, ko nodara tiem, kas nenoguruši strādā nākotnes vārdā. Ar inkvizitora dogmatisko paštaisnību, kam paši akli tic, tie tiecas uz subjektīvu pašizdomātu nākotni un uzskata, ka, kādam piešķirot, citam atņemot, varēs šo mērķi piepildīt, neaizdomājoties par rūgtumu, šaubām un nedrošību, ko rada, sajutuši spēku, kas piemīt varai. 

Nepieciešama demokrātiska, aktīva un izglītota sabiedrība

Nepieciešama demokrātiska, aktīva un izglītota sabiedrība

Pirms neilga laika (23.-24. aprīlī) Lisabonas Zinātņu akadēmija kļuva par All European Academies (ALLEA) ģenerālās asamblejas un zinātniskas konferences mājvietu, kurā pulcējās 75 delegāti no 32 Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstīm. Tā kā Apgaismības strāvas un interese par laikmetīgu zinātni bija radusi atbalsi arī aristokrātijas aprindās, tad 1779. gadā ar karalienes Marijas I atbalstu bijušā jezuītu klostera telpās ir tikusi dibināta Lisabonas Zinātņu akadēmija. Vēsturiskajā ēkā ar lielu daudzumu senu gleznu, mēbeļu un trauku atrodas nelielai kunstkamerai līdzīgais zinātnes vēstures muzejs un vēl arī Ģeoloģijas muzejs. Bet Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Luisa Airesa-Baroza un visas akadēmijas lepnums ir bij. klostera bibliotēkā ierīkotā aula ar vairākiem tūkstošiem senu grāmatu, kas, atspoguļojot akadēmiskās zinātnes sākotni, dara vēl iespaidīgāku jau tā grezno rokoko zāli.

Augstskolās pilnveido sadarbību ar studējošajiem trešo valstu pilsoņiem [1]

Lai pilnveidotu un paplašinātu dažādu institūciju un profesionāļu sadarbību ar trešo valstu pilsoņiem (ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis) un stiprinātu viņu prasmes un spēju īstenot integrācijas pasākumus, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar sadarbības partneri biedrību „Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija” kopš pagājušā gada nogales īsteno projektu„Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem”. Projekta specifiskais mērķis ir stiprināt spēju īstenot integrācijas pasākumus dažādos pakalpojumu sniegšanas līmeņos, kā arī stiprināt iesaistīto speciālistu daudzveidības pārzināšanas un starpkultūru dialoga prasmes.

Skolas bibliotēka. 21.gadsimta digitālā pasaule, un, kā ir pie mums? [2]

Skolas bibliotēka. 21.gadsimta digitālā pasaule, un, kā ir pie mums?

Vēl pavisam svaigi iespaidi par redzēto un dzirdēto 13. marta starptautiskajā forumā „Skola digitālajā laikmetā”. Izglītības politikas veidotāji aicināja pārveidot izglītības vidi skolās – nest datorus gaiteņos, pārveidot skolas vizuālo un funkcionālo tēlu, sarūpēt jaunas mēbeles, izdomāt jaunas mācību metodes un pieejas u.tml. Šajā forumā un citos pasākumos neviens neaicina atvērt plašāk skolu bibliotēku durvis, ielaist iekšā skolā tos zināšanu un kultūras dārgumus, kas glabājas gan mazajā skolas bibliotēkā, gan Latvijas un pasaules lielākajās bibliotēkās. Runājam par to, ka, jā, – skolēniem ir viņu domāšana, jā, mainās viņu dzīves un mācīšanās stils, ko nenoliedzami ietekmē digitālā pasaule, rīku un ceļu, lai piekļūtu šai pasaulei, daudzveidība. Runājam par digitāli dzimušajiem.

Skolas bibliotēka. Apgaismības idejas Latvijā 18. – 19.gadsimtā, un, kā ir tagad? [5]

Skolas bibliotēka. Apgaismības idejas Latvijā 18. – 19.gadsimtā, un, kā ir tagad?

Apgaismības pārstāvju praktiskās un teorētiskās darbības galvenais komunikācijas līdzeklis bija iespiestais vārds. Uzskatīja, ka zinātniskās un praktiskās zināšanas ir sociālās labklājības pamats, kas iegūstamas, lasot labas un derīgas grāmatas. Tāpēc liela uzmanība tika veltīta literatūras un lasīšanas popularizēšanai, lasīšanas biedrību izveidošanai, publisku bibliotēku ierīkošanai un darbībai. Tā bija cīņa pret māņticību, aizspriedumiem, tumsonību, dogmatismu un reliģisko fanātismu.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties

Aptauja

Vai atbalstāt obligātu izvēles eksāmena ieviešanu ķīmijā vai fizikā?




Apskatīt vecākas aptaujas

Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Viņi abi iemīlējās apavu veikalā jau no pirmā acu uzmetiena.

Kontakti: SIA "AB konsultants"

Marijas iela 2, 4.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67357585, F. 67357584,

Galvenā redaktore: Daiga Kļanska

e-pasts: daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Reklāmas un mārketinga vadītāja: Ineta Broka

e-pasts: reklama@izglitiba-kultura.lv

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu "Izglītība un Kultūra".

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.