Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ziņas

Jaunākais numurs

Varam būt atšķirīgi, bet visi kopā mīlēt un godāt Latviju Apbalvoti kultūrizglītības nozares talantīgākie audzēkņi un skolotāji

Nr.10 (542) Nr.10 (542)
Pirkt

Nr.10 (111) Nr.10 (111)
Pirkt

Nr.8 (133) Nr.8 (133)
Pirkt

Raksti, viedokļi un intervijas

Lielākoties dzirdēts vērtējums „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?”

Lielākoties dzirdēts vērtējums „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?”

22. februārī notika preses konference, kurā projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb „Skola 2030” īstenotāji informēja par pilnveidotā mācību satura sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un uzsvēra, ka izglītības iestādēs esot saņēmuši labu novērtējumu par projekta aprakstu un atbalstu tajā pieteikto ideju īstenošanai. Savukārt rupes vidusskolas, kurā aprobē projekta idejas, fizikas, matemātikas un programmēšanas skolotājs, Iespējamās misijas” (IM) vēstnieks Aleksandrs Vorobjovs sociālajā vietnē „Facebook” publiski pauda pavisam ko citu: „No simtiem skolotāju, kurus es pazīstu, personīgi es neesmu dzirdējis nevienu kaut neitrālu viedokli, kur nu vēl atbalstošu! Lielākoties dzirdēti vērtējumi „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?”. Ir jūra neloģisku nesakritību ar bērnu vecumposmu īpatnībām, nav solītās pēctecības, visu skolēni darīs ar digitālajām tehnoloģijām. Kādām? Vienu informātikas kabinetu uz visu skolu? Būtu jau jāsaņemas atklāti pateikt, ka dažu priekšmetu skolotāju satusēšanā reizi mēnesī nevar radīt kvalitatīvu standartu un programmas.

Izglītības jomā jāmācās pieņemt ātrus un gudrus lēmumus

Izglītības jomā jāmācās pieņemt ātrus un gudrus lēmumus

Maija sākumā valdība paziņoja, ka izglītības reforma joprojām rada daudz šaubu, turklāt esot ļoti neskaidrs mācību programmu piedāvājums. Patlaban, līdz 28. maijam, deputāti sniedz priekšlikumus otrajam lasījumam, un ir īstais brīdis saprast, ka būtiska uzmanība jāvērš ne tikai uz saturu, bet arī uz vidi, kurā reformas rezultātā var nonākt bērni, jo tieši vide veido cilvēku. Videi ir ļoti liela nozīme, īpaši, kad runājam par bērniem.

 

 

Latviešu valodas statuss izglītībā

Latviešu valodas statuss izglītībā

Tas, ko 2012. gadā vēlējās paveikt otrās valsts valodas referenduma ierosinātāji, kas guva smagu sakāvi, tas samērā mierīgi, inteliģenti un it kā mūsdienīgu mērķu vārdā tiek veikts jaunajā projektā „Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb „Skola 2030”.

 

 

 

 

Privātās iniciatīvas „Iespējamā misija” panākumi cīņā par Latvijas bērnu prātiem

Mums, sabiedrības pārstāvjiem un vecākiem, iesaistoties jaunā vispārējās izglītības satura (tas bija publiskots īpaši šim nolūkam izveidotā vietnē https://www.skola2030.lv/) apspriešanā, radās novērojami un pārdomas, ar kurām vēlamies dalīties ar citiem Latvijas vecākiem, skolotājiem, izglītības darbiniekiem un – galu galā – arī ar lēmumu pieņēmējiem un šīs reformas īstenotājiem.

 

Palīgā izglītības reformai!

Palīgā izglītības reformai!

Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā šobrīd aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro.

Izglītības satura reformu tiecas realizēt projektu „Kompetenču pieeja mācību saturā” (turpmāk tekstā – projekts (https://www.skola2030.lv/)). Projektā iecerētajā un jau paveiktajā ir gan pozitīvas iezīmes, gan diskutablas tendences, arī kļūdas un aplamības.

 

 

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Nav obligātas stundu hospitācijas, tās vietā ir tikai 45 minūšu ilga direktora un skolotāja saruna; 9. klasi beidzot, nav eksāmenu. Varbūt tāpēc skolu direktori Somijā kādā pētījumā tika atzīti par vislaimīgāko profesiju, jo viņu laiku neaizņem nemitīgu atskaišu rakstīšana.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.