Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ziņas

Jaunākais numurs

Rīgā un Siguldā viesosies starptautiski atzītais NHK Tokijas bērnu koris no Japānas Aicina skolotājus pieteikties apmācībām par skolēnu mācību uzņēmumu veidošanu skolās*

Nr.13 (545) Nr.13 (545)
Pirkt

Nr.12 (113) Nr.12 (113)
Pirkt

Nr.12 (137) Nr.12 (137)
Pirkt

Raksti, viedokļi un intervijas

Izglītības reformas zemūdens akmeņi: vai par kļūdām maksās bērni

Izglītības reformas zemūdens akmeņi: vai par kļūdām maksās bērni

Ko patiesībā slēpj izglītības reforma? Uz kādiem zemūdens akmeņiem turpmākajos mācību gados klups pedagogi, vecāki un bērni? Un vēl pēc laiciņa atjēgsies politiķi?

Skaļi tiek diskutēts tikai par mācību satura izmaiņām jeb kompetenču izglītības ieviešanu, savukārt patiesībā fonā klusītēm tiek iestrādāti savu kļūdu labojumi, piesegti nepopulāri, nepatīkami jautājumi un, rodas iespaids, arī slēptas privātā biznesa intereses.

 

 

 

 

Pieci jautājumi pašiem sev, pirms doties piketēt par reformām izglītībā

Pieci jautājumi pašiem sev, pirms doties piketēt par reformām izglītībā

 

Progress nav apturams – tas ir jāapzinās. Ir mainījies gan tas, kādi ir bērni un viņu uztveres īpatnības, mērķi un vajadzības, gan tas, cik pieejama ir kļuvusi informācija un apšaubāma skolotāja kā vienīgā eksperta loma un autoritāte izaugsmes procesā. Pārmaiņas apturēt nevar, to arī nevajag darīt. Tas, kas būtu mūsu kā izglītības jomas profesionāļu nozīme, ir uztraukties par progresa procesa vadību, lai tas nekļūtu haotisks vai pašdestruktīvs. Nevienas pārmaiņas nav apriori labas vai produktīvas, ja mēs neapzināmies nianses un to, kā savstarpēji attiecināmi tādi lielumi kā mērķis, līdzekļi un dotais laiks.

 

Vai uzraudzības padomes dos gaidīto efektu augstākajai izglītībai?

Vai uzraudzības padomes dos gaidīto efektu augstākajai izglītībai?

Lai panāktu straujāku tautsaimniecības un kopējās labklājības izaugsmi, dažādu interešu pārstāvji ik pa brīdim izsaka aicinājumu reformēt augstāko izglītību. Lai gan mērķis ir cēls, nereti izraudzītie līdzekļi nav pietiekami izvērtēti un analizēti, tādēļ var apdraudēt universitāšu turpmāko attīstību, kas balstīta uz izcilību un ilgtspēju.

Lielākoties dzirdēts vērtējums „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?” [1]

Lielākoties dzirdēts vērtējums „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?”

22. februārī notika preses konference, kurā projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb „Skola 2030” īstenotāji informēja par pilnveidotā mācību satura sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un uzsvēra, ka izglītības iestādēs esot saņēmuši labu novērtējumu par projekta aprakstu un atbalstu tajā pieteikto ideju īstenošanai. Savukārt rupes vidusskolas, kurā aprobē projekta idejas, fizikas, matemātikas un programmēšanas skolotājs, Iespējamās misijas” (IM) vēstnieks Aleksandrs Vorobjovs sociālajā vietnē „Facebook” publiski pauda pavisam ko citu: „No simtiem skolotāju, kurus es pazīstu, personīgi es neesmu dzirdējis nevienu kaut neitrālu viedokli, kur nu vēl atbalstošu! Lielākoties dzirdēti vērtējumi „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?”. Ir jūra neloģisku nesakritību ar bērnu vecumposmu īpatnībām, nav solītās pēctecības, visu skolēni darīs ar digitālajām tehnoloģijām. Kādām? Vienu informātikas kabinetu uz visu skolu? Būtu jau jāsaņemas atklāti pateikt, ka dažu priekšmetu skolotāju satusēšanā reizi mēnesī nevar radīt kvalitatīvu standartu un programmas.

Izglītības jomā jāmācās pieņemt ātrus un gudrus lēmumus

Izglītības jomā jāmācās pieņemt ātrus un gudrus lēmumus

Maija sākumā valdība paziņoja, ka izglītības reforma joprojām rada daudz šaubu, turklāt esot ļoti neskaidrs mācību programmu piedāvājums. Patlaban, līdz 28. maijam, deputāti sniedz priekšlikumus otrajam lasījumam, un ir īstais brīdis saprast, ka būtiska uzmanība jāvērš ne tikai uz saturu, bet arī uz vidi, kurā reformas rezultātā var nonākt bērni, jo tieši vide veido cilvēku. Videi ir ļoti liela nozīme, īpaši, kad runājam par bērniem.

 

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Visvajadzīgākā šodien – un rītdien – ir spēja orientēties apkārtējā informācijas troksnī, sadzirdēt tajā savu viedokli, pievienot tam savu – aizrautīgu un izsvērtu, zinošu un drosmīgu – balsi, jo, kā izrādās, klusēšana vairs nav modē un vairs nav zelts.
Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.